VESELĪBAS VEICINĀŠANAS KOORDINATORS – VAKANCE

/in , /by

SIA OnPlate ir strauji augošs uzņēmums ar pieredzi veselību veicinošo un izglītības projektu realizēšanā kopš 2017. gada. Mūsu projekti palīdz stiprināt cilvēka fizisko un garīgo veselību un vairo atbildību pret sevi un citiem. Mūsu galvenie sadarbības partneri ir Latvijas Republikas Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs un Rīgas domes Labklājības departaments, kā arī strādājam ar pašvaldībām, īstenojot veselības nozares projektus. Mūsu panākumu garants ir profesionāla un motivēta komanda.

Galvenie pienākumi:

• Plānot, koordinēt, īstenot, novērtēt, analizēt veselības veicināšanas pasākumus;
• Koordinēt un veikt projekta dalībnieku (kursu, semināru, nodarbību, pasākumu) reģistrāciju;
• Koordinēt nepieciešamo materiālu, inventāru, programmu izveidi, piedalīties to veidošanā;
• Informēt projekta vadītāju par projekta īstenošanas gaitu, progresu, uzsverot problēmas;
• Sniegt un sagatavot nepieciešamo informāciju projekta pārskatu un atskaišu sagatavošanai;

Prasības pretendentiem:

• Augstākā akadēmiskā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība kādā no medicīnas vai
sabiedrības veselības jomā;
• Zināšanas un izpratne par sabiedrības veselības veicināšanu;
• Prasme efektīvi pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas;
• Teicamas komunikācijas un saskarsmes spējas;
• Precizitāte, augsta atbildība;

Piedāvājam:

• Stabilu atalgojumu un sociālās garantijas;
• Atalgojumu par pilnu slodzi no 900 – 1200 EUR;
• Rūpēties par darba apstākļiem, lai darbs sagādātu Tev prieku;
• Atbildīgu, dinamisku un interesantu darbu;
• Vērtīgu pieredzi un profesionālas izaugsmes iespējas;
• Komfortablus darba apstākļus;
• Darbu profesionālā un draudzīgā komandā;

Lūgums CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz info@onplate.lv ar norādi veselības veicināšanas koordinators, līdz
2021. gada 22.decembrim; Vairāk par onplate meklē www.onplate.eu .

UZTURA SPECIĀLISTS – VAKANCE

/in , /by

SIA OnPlate ir strauji augošs uzņēmums ar pieredzi veselību veicinošo un izglītības projektu realizēšanā kopš 2017. gada. Mūsu projekti palīdz stiprināt cilvēka fizisko un garīgo veselību un vairo atbildību pret sevi un citiem.

Mūsu galvenie sadarbības partneri ir Latvijas Republikas Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs un Rīgas domes Labklājības departaments, kā arī strādājam ar pašvaldībām, īstenojot veselības nozares projektus. Mūsu panākumu garants ir profesionāla un motivēta komanda.

Galvenie pienākumi:

• Publiski pārstāvēt uzņēmumu veselīga uztura un dzīvesveida jomā;
• Vadīt pasākumus, nodarbības, seminārus – bērniem un pieaugušajiem.
• Piedalīties jaunu veselības veicināšanas projektu, izstrādē, uzlabošanā, analīzē;
• Piedalīties uztura rekomendāciju (informatīvo materiālu) izstrādē;
• Konsultēt, izglītot klientus uztura jomā;
• Izstrādāt ēdienkartes;

Prasības pretendentiem:

• Profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē, uztura speciālista kvalifikācija;
• Prasme plānot darbu un noteikt prioritātes, prasme pielāgoties apstākļiem un orientēties nestandarta
situācijās;
• Teicamas komunikācijas un saskarsmes spējas gan ar bērniem, gan pieaugušajiem;
• Precizitāte, augsta atbildība;

Piedāvājam:

• Stabilu atalgojumu un sociālās garantijas;
• Atalgojumu par pilnu slodzi no 900 – 1200 EUR;
• Rūpēties par darba apstākļiem, lai darbs sagādātu Tev prieku;
• Atbildīgu, dinamisku un interesantu darbu;
• Vērtīgu pieredzi un profesionālas izaugsmes iespējas;
• Komfortablus darba apstākļus;
• Darbu profesionālā, daudzpusīgā un draudzīgā komandā.

Lūgums cv un motivācijas vēstuli sūtīt uz info@onplate.lv ar norādi uztura speciālists, līdz 2021. gada
22.decembrim. Vairāk par onplate meklē www.onplate.eu.

Veselīgas uzkodas tavas sirds veselībai

/in /by

Šis video palīdzēs Tavam bērnam saprast, kas ir veselīgs uzturs un veselīgas uzkodas. Iedvesmos gatavot veselīgas uzkodas kopā un iemācīs vienkāršus uzkodu variantus.

Gatavo kopā ar mums!

Burgers ar baklažānu, jogurta mērci un kraukšķīgajiem turku zirņiem

/in /by

Kamēr uz restorāniem nevar iet, tikmēr ir iespēja pašam mājās pagatavot šefpavāra cienīgu maltīti. ?‍?
Jā, arī burgers var būt pavasarīgi svaigs, veselīgs un sabalansēts pēc šķīvja principa!?

➡Burgers ar baklažānu, jogurta mērci un kraukšķīgajiem turku zirņiem (2 porc.)

Burgeram:
· 2 burgera maizītes (Hanzas Maiznīcas rudzu rikas ar diedzētiem graudiem)
· 1 baklažāns
· 1 avokado
· 50g ķiršu tomātu
· Mazliet rukolas
· 35g kazas siera
· 10ml olīveļļas
· 5ml laima sulas, sāls, pipari

Mērcei:
· 50g bezpiedevu jogurta
· 0,5 tējk. sinepju
· Sāls, pipari
· 15g zaļumu

Pagatavošana:
Sagriež baklažānu šķēlītēs un ķirštomātiņus uz pusēm. Sagrieztos dārzeņus apmaisa bļodā kopā ar laima sulu, sāli un pipariem. Sagriež avokado nelielos gabaliņos un visu liek cepeškrāsnī uz 8-12 min. Sagriež kazas sieru.
Blenderī liek visas mērces sastāvdaļas un sablenderē kopā. Cepeškrāsnī apgrauzdē maizītes. Gatavo burgeru, saliekot visas sastāvdaļas tornītī.

Turku zirņiem:
· 150 g vārītu vai konservētu turku zirņu
· 0,5 ēd.k olīveļļas
· ¼ tējkarotes kaltētu ķiploku
· ¼ tējkarotes Kajennas vai čili piparu, vai asas paprikas
· Sāls

Pagatavošana:
Turku zirņiem pievieno eļļu, garšvielas, sāli un samaisa kopā. Liek uz cepampannas un cep cepeškrāsnī 200 grādos ap 25 min, ik pa laikam apmaisot.

Baudi dzīvi veselīgi!?

Kolagēns – jaunības eliksīrs vai masveida mānīšana?

/in /by

Kas ir kolagēns?

 

Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns dažādu tipu saistaudu, kā dermas (vidējā ādas slāņa), cīpslu, saišu, muskuļu un kaulu sastāvā, kas galvenokārt būvēts no trīs aminoskābēm: glicīna, prolīna un hidroksiprolīna un sastāda aptuveni 30% no visām zīdītāju organismā esošajām olbaltumvielām.¹ Kolagēna pamata funkcija ir būt par ķermeņa “līmi” jeb saturēt kopā saistaudu struktūru, kuros tas darbojas kopā ar elastānu – proteīnu, kas, kā jau nosaukums liecina, nodrošina audu elastību. Pastāv vismaz 28 kolagēna tipi, kas atšķiras ar atrašanās vietu organismā un funkcijām. Visplašāk pārstāvētais ir pirmā tipa (sastāda 90% no visiem tipiem) kolagēns, kas ir izturīgs pret iestiepumu un galvenokārt atrodas kaulos, saitēs, cīpslās un ādā. Karsējot kolagēns maina savu struktūru jeb denaturējas un kļūst par visiem labi zināmo želatīnu. Taču, iedarbojoties uz to ar enzīmu vai ķīmisku vielu palīdzību, proteīna molekula sadalās mazākos savienojumos, kurus veido peptīdi un aminoskābes.

 

Kolagēna izmaiņas vecuma ietekmē

 

Kolagēna sintēze organismā aktīvi norisinās līdz aptuveni divdesmit piecu gadu vecumam, taču pēc tam tas sāk izmantot uzkrātās rezerves, jo proteīns sadalās ātrāk, nekā organisms spēj to saražot. Paralēli organisma fizioloģiskajiem procesiem tā zudumu pastiprina arī UV starojuma iedarbība, kaitīgi ieradumi, neveselīgs uzturs, apkārtējās vides piesārņojums un stress, kā rezultātā  āda zaudē elastību un biezumu, tiek veicināta grumbu veidošanās, nagu, matu un zobu stāvokļa pasliktināšanās, elastības mazināšanās saitēs un cīpslās, muskuļu vājums, locītavu sāpes un skrimšļa slāņa dilšana, kā arī kuņģa-zarnu trakta gļotādas biezuma mazināšanās.

 

Kolagēna uzņemšana ar uzturu

 

Viens no veidiem, kā panākt atbilstošu kolagēna daudzumu organismā ir uzturs – gan no dzīvnieku kauliem un skrimšļiem vārīts buljons, gan latviešu tautā mīlētā aukstā gaļa būs lielisks proteīna avots. Tā kā kolagēns ir dzīvnieku valsts olbaltumviela, ar augiem to uzņemt nav iespējams, bet no augiem ir iespējams iegūt aminoskābes, kas ir kolagēna sastāvā. Proteīna sintēzes veicināšanā, kam nepieciešamas kolagēna sastāvā esošās trīs aminoskābes, svarīga loma ir arī C vitamīnam,² kuru satur termiski neapstrādāti dārzeni, augļi un ogas. Vitamīna trūkuma gadījumā izveidojies kolagēns ir salīdzinoši nestabils un pakļauts sabrukšanai, kā rezultātā var būt pasliktināta brūču dzīšana.

 

Uztura bagātinātāji

 

Uztura bagātinātājos kolagēns galvenokārt ir hidrolizētā jeb sadalītā formā, kas tiek dēvēta arī par kolagēna peptīdiem. Zarnu traktā vesela kolagēna molekula nespēj uzsūkties. Daļa pētījumu rezultātu liecina, ka, uzņemot kolagēnu šādā formā, tas var labvēlīgi ietekmēt ādas veselību un izskatu (uzlabojas ādas elastīgums un mitruma līmenis, samazinās grumbas)[1,2,3], sekmēt ātrāku brūču dzīšanu, kā arī samazināt locītavu sāpes un stīvumu pacientiem, kas cieš no osteoartrīta un reimatoīdā artrīta [4,5]. Taču ne visi pētījumi pierāda uztura bagātinātāju labvēlīgos efektus, un dažus no tiem sponsorē kompānijas, kas nodarbojas ar kolagēna ražošanu. Ķermenī uzņemtais kolagēns sadalās aminoskābēs un citās mazākās molekulās un līdz audiem tas nenonāk tādā pat formā, kādā tas tiek uzņemts, tāpēc ir grūti noteikt, vai kolagēna uztura bagātinātāju radītie efekti izjūtami no kolagēna vai no aminoskābēm, kas to veido.

Lai gan ir pētījumi, kas uzrāda kolagēna lietošanas efektivitāti uztura bagātinātāju un krēmu veidā [6], daudzi profesionāļi saglabā skeptisku nostāju. Uzticamiem secinājumiem par šo līdzekļu efektivitāti ir nepieciešams realizēt vairāk kvalitatīvu pētījumu.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas Stradiņa universitātes, bakalaura programmas “Uzturs” 4.kursa studentes: Simona Cimure un Daiga Grīga.

Atsauces:

 

[1] Borumand M, Sibilla S. 2014. Daily consumption of the collagen supplement Pure Gold Collagen® reduces visible signs of aging. Clinical Interventions in Aging., Volume 9. Available from: https://doi.org/10.2147/CIA.S65939

 

[2] Jérome Asserin PhD, Elian Lati PhD, Toshiaki Shioya B.Eng.,  Janne Prawitt PhD., 2015. The effect of oral collagen peptide supplementation on skin moisture and the dermal collagen network: evidence from an ex vivo model and randomized, placebo‐controlled clinical trials. Cosmetic dermatology. Volume 14, Issue 4. Pages 291- 301. Available from: https://doi.org/10.1111/jocd.12174

 

[3] Do-Un Kim, Hee-Chul Chung, Jia Choi, Yasuo Sakai, Boo-Yong Lee. 2018. Oral Intake of Low-Molecular-Weight Collagen Peptide Improves Hydration, Elasticity, and Wrinkling in Human Skin: A Randomized, Double-Blind, Placebo-Controlled Study. Nutrients. 2018 Jun 26;10(7):826. Available from:  doi: 10.3390/nu10070826.

 

[4] dzieblik D, Oesser S, Gollhofer A, König D. Improvement of activity-related knee joint discomfort following supplementation of specific collagen peptides. Appl Physiol Nutr Metab. 2017 Jun;42(6):588-595. Available from:doi: 10.1139/apnm-2016-0390

 

[5] ugo JP, Saiyed ZM, Lane NE. 2016. Efficacy and tolerability of an undenatured type II collagen supplement in modulating knee osteoarthritis symptoms: a multicenter randomized, double-blind, placebo-controlled study. Nutr J. 2016 Jan 29;15:14. doi: 10.1186/s12937-016-0130-8

 

[6] Nathan S. Trookman, MD,a Ronald L. Rizer, PHD,b Rosanne Ford, BA,c Elizabeth Ho, BS,corresponding authorc and Vincent Gotz. 2009. Immediate and Long-term Clinical Benefits of a Topical Treatment for Facial Lines and Wrinkles. J Clin Aesthet Dermatol. 2009 Mar; 2(3): 38–43. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2923951/

 

¹ Sibilla S., Godfrey M., Brewer S., Budh-Raja A. 2015. An Overview of the Beneficial Effects of Hydrolysed Collagen as a Nutraceutical on Skin Properties: Scientific Background and Clinical Studies. The open Nutraceuticals Journal. 2015 Mar; 8(1):29-42. Available from 10.2174/1876396001508010029

 

² DePhillipo N.N., Aman Z.S., Kennedy M.I., Begley J.P., Moatshe G., LaPrade R.F. 2018. Efficacy of Vitamin C Supplementation on Collagen Synthesis and Oxidative Stress After Musculoskeletal Injuries: A Systematic Review. Orthopaedic Journal of Sports Medicine. 2018 Oct; 6(10). Available from: 10.1177/2325967118804544 Lasīt vairāk

Depresija un uzturs

/in /by

Šobrīd dzīvojam laikā, kad strauji turpina izplatīties Covid-19, un daudzi saskaras ar neskaidrību un jūtas apdraudēti. Pandēmija atstāj savu nospiedumu uz cilvēku psihisko veselību. Daudzi atzīst, ka ik pa laikam piedzīvo negatīvu stresu un izjūt trauksmi, kā rezultātā var pasliktināties psihiskā veselība.

Depresija ir viena no visbiežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā. Šī saslimšana izraisa būtiskus psihisko procesu traucējumus – nomāktu garastāvokli, domu gausumu, koncentrēšanās grūtības, dzīvesprieka zudumu u. c., kā arī ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, līdz ar to depresijas pacientiem ir ~ 2 reizes augstāks risks saslimt ar kādu no somatiskajām slimībām, piemēram, 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību vai arteriālo hipertensiju.

Epidemioloģisko pētījumu rezultāti atklāj, ka uzturam var būt sava pārliecinoša loma psihiskās veselības uzturēšanā, tai skaitā depresijas riska mazināšanā. Kaut gan, dažreiz pētījumu rezultāti mēdz būt pretrunīgi un vienota ekspertu viedokļa joprojām nav, ir pietiekoši daudz augstas kvalitātes pierādījumu par to, ka veselīgs, daudzveidīgs un sabalansēts uzturs (kurā pamatā ir dārzeņi, augļi, zivis, rieksti, pākšaugi, olīveļļa) spēj mazināt depresijas risku un uzlabot psihisko veselību kopumā. Bet pārstrādāta pārtika, trans tauki, gaļas izstrādājumi, saldinātie dzērieni un cukurs paaugstina šo risku.

Pētnieki pievērš īpašu uzmanību sekojošo uztura elementu iespējamajai ietekmei uz depresijas riska mazināšanu:

Omega-3

Ar Omega-3 taukskābēm bagātu produktu (treknas zivis, piemēram, skumbrija, lasis, siļķe, sardīnes) lietošana uzturā, palīdz mazināt depresijas simptomus. Ieteicamā Omega-3 diennakts deva ir 1000 – 1500 mg.

Folskābe

Ar folskābi bagāts uzturs (brokoļi, Briseles kāposti, spināti, lapu kāposti, avokado, citrusaugļi, lēcas un turku zirņi) spēj mazināt depresijas risku.

Triptofāns

No neaizstājamās aminoskābes triptofāna, kuru var uzņemt tikai ar uzturu, izveidojas serotonīns. Serotonīns, savukārt, palīdz regulēt garastāvokli. Pētījumi rāda, ka triptofāns var palīdzēt cīņā ar depresiju, tāpēc uzturā jāiekļauj pietiekoši daudz triptofānu saturošus produktus: gaļu, zivis un olas.

Cinks

Cinka deficīts var paaugstināt depresijas risku. Visvairāk cinka satur austeres, bet pieejamāki cinka avoti ir liellopa gaļa un subprodukti, jūras veltes, ciedru rieksti un valrieksti.

 

Austrālijā veiktais randomizētais kontrolētais pētījums (SMILE) ar 67 pacientiem ar vidēji smagu vai smagu depresiju parāda veiksmīgus uztura terapijas rezultātus.  Pētījuma laikā viena grupa 12 nedēļas ievēroja modificēto Vidusjūras diētu (ModiMed Diet). Rezultātā, grupā, kas ievēroja ModiMed diētu bija novērojama depresijas simptomu mazināšana.

 

*Attēlā – modificēta Vidusjūras diēta depresijas riska mazināšanai.

 

Autores: Karina Berseņeva, Linda Laurena

Ēdiena ietekme uz vidi

/in /by

 

Janvāris jau vairākus gadus ir sācies ar lielisku biedrības “Dzīvnieku brīvība” izaicinājumu –  “Neapēd zemeslodi”. Šī mēneša laikā cilvēki tiek aicināti samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu uzturā, lai mazinātu savu ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu. Lasi tālāk un noskaidro, kā tieši pārtikas ražošana ietekmē vidi.

Vide pārtikas ražošanas procesā tiek ietekmēta visā pārtikas aprites ķēdē jeb ceļā no zemnieka līdz mūsu šķīvim, tas ir: izejvielu iegūšana, pārtikas produktu ražošana, iepakošana, transportēšana, uzglabāšana, pārdošana un uzņemšana.

Cilvēces radītā ietekme uz vidi tiek novērtēta, mērot:

  1. radīto siltumnīcas gāzu daudzumu,
  2. izmantoto zemes platību,
  3. patērēto ūdens daudzumu,

kāda konkrēta pārtikas produkta iegūšanai.

Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā notiek gāzu emisija, kura rada siltumnīcas efektu, ietekmējot klimatu. Tiek lēsts, ka pārtikas ražošana rada 26% no kopējām siltumnīcas gāzēm (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, 2020).

Pēc 2019. gada datiem pasaules populācija izmanto pusi no apdzīvojamās zemes agrokultūrai (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, 2019):

  • 77% lopkopībai – barības audzēšanai un ganībām, nodrošinot tikai 18% no pasaules iedzīvotāju kopumā uzņemtajām kalorijām.
  • 23% kultūraugu audzēšanai, kurus pārtikai patērē cilvēki, nodrošinot 82% kaloriju.

Pārtikas ražošanai tiek patērēti 69% no kopējiem saldūdens resursiem. Dažādu produktu prasības pēc ūdens ievērojami atšķiras. Industriālā lopkopība patērē ne tikai daudz vairāk zemes platības, bet arī lielāku ūdens daudzumu. Ūdens nepieciešams gan dzirdīšanai un mazgāšanai, gan lopbarības audzēšanai. Piemēram, lai iegūtu 1 kg liellopu gaļas nepieciešams 9x vairāk ūdens nekā, lai iegūtu tādu pašu daudzumu graudaugu.

Ko tu vari darīt, lai samazinātu ietekmi uz vidi?

Sāc ar sava uztura izmainīšanu:

  1. Uzņem tikai tik kaloriju, cik tev ir nepieciešams;
  2. Uzņem tikai tik olbaltumvielu, cik tev ir nepieciešams, samazinot dzīvnieku valsts olbaltumvielu patēriņu;
  3. Samazini liellopu gaļas patēriņu.

Šie 3 uztura modeļi, kuru mērķis ir samazināt pārtikas, it sevišķi daudz resursu patērējošas pārtikas, patēriņu, var samazināt pārtikas trūkumu pasaulē, ievērojami samazināt lauksaimniecības ietekmi uz ekosistēmām, saldūdeni un klimatu, kā arī palīdzēt sasniegt vairākus ANO Ilgtspējīgas Attīstības Mērķus, kā piemēram, novērst nabadzību un badu.

 

Autores: Līva Anspuka, Undīne Piterniece.

Pārtrauktā badošanās

/in /by

Pārtrauktā badošanās jeb fāstings. 

Kas tas ir? 

Pārtrauktā badošanās (ang.: Intermittent fasting) ir ēšanas veids, kurš pēdējā laikā ir guvis lielu popularitāti.

Mūsdienās  ir visplašāk izpētīti trīs intermitējošie (pārtrauktie) badošanās režīmi:

  1. ēdiena uzņemšana ar laika ierobežošanu: 8 st./16 st (tas nozīme, ka 8 st.-ēšanas laiks, bet 16 st.-badošanās) – šis pārtrauktās badošanās režīms ir attēlots ieraksta vizuālajā materiālā.
  2. badošanās 5: 2. Piecas dienas normāli tiek ēsts un divas dienas katru nedēļu badojas.
  3. viena diena nedēļā ar ievērojami samazinātu kaloriju daudzumu (piem., 500 – 700 kcal/d).

Kāds no tā labums? 

Daži pētījumi parāda, ka, ievērojot šo ēšanas režīmu, var uzlabot veselību – tiek samazināta aptaukošanās un liekais svars, var samazināties dažādu hronisku slimību risks (cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, vēzis u.c.), kā arī var tikt uzlabotas domāšanas spējas.

Kam būtu jāpievērš uzmanība?

Svarīgi ir saprast, ka šis ēšanas režīms nav “superdiēta”, ar kuras palīdzību zaudēsi visu savu lieko svaru un nekad neslimosi. Tā kā šis ēšanas režīms ierobežo tikai ēšanas laiku, bet neprasa nekādus ierobežojumus ēdiena izvēlē, rezultāti ir tieši atkarīgi no tevis paša.

Svara zudums, ievērojot šo ēšanas režīmu, visbiežāk ir rezultāts tam, ka tiek uzņemts mazāk kaloriju nekā pirms režīma ievērošanas. Ja ievērosi pirmo no augstāk uzskaitītajiem badošanās režīmiem svara zaudēšanas nolūkos, necenties “saspiest” visas savas ēdienreizes šajā 8 stundu laika logā, bet gan drīzāk atsakies no kādas ēdienreizes – brokastīm vai vakariņām. Tāpat arī, ja ievēro 2. vai 3. no badošanās režīmiem, uzmanies no neapzinātas “kaloriju kompensēšanas” ne-badošanās dienās. Dienās, kad nebadojies, centies ēst veselīgi un sabalansēti.

Svarīgi, ievērojot šos ēšanas ierobežojumus, konsultēties ar atbilstošās jomas speciālistiem, kas sniegtu individuālu un atbilstošu informāciju, patstāvīgu saziņu, atbalstu, un regulāru dinamikas novērošanu.

Baudi dzīvi veselīgi,

OnPlate komanda.

Kuru kafiju izvēlētos tu?

/in /by

Šoreiz vēršam jūsu uzmanību uz tik ļoti izplatīto dzērienu – kafiju! ☕️

Mēs gandrīz katrs laiku pa laikam izbaudām kafiju un ar kafiju saistītos pozitīvos efektus. Kafijā esošā aktīvā viela – kofeīns, spēj mūs uzmundrināt, mazina nogurumu, kā arī palielina adrenalīna līmeni. Daudzi lietojam kafiju, jo esam dzirdējuši, ka kofeīns palīdz notievēt, un pēdējie pētījumi tik tiešām apstiprina, ka kofeīns var palielināt taukskābju oksidāciju un līdz ar to sadedzināt taukus, taču vai visas kafijas ir taisītas vienādi?

Melna kafija pati par sevi satur ļoti maz kaloriju – viena lielā 470 ml kafija satur vien 15 kalorijas, taču cukurus nesatur vispār (ja tas nav pievienots papildus). Bieži, ejot uz kafejnīcu un baudot garšīgos kafijas dzērienus, nemaz neapzināmies, cik lielu lomu spēlē pievienotie cukuri un piens.

Skaties attēlu un salīdzini, cik daudz cukuru satur dažādi iecienītie kafijas dzērieni! Atgādinām, ka 1 grams cukura dod 4 kcal! ?

Svarīgi ir pievērst uzmanību kofeīna saturam dažādos kafijas dzērienos, īpaši, ja ikdienā lietojat citus kofeīnu saturošus dzērienus (enerģijas dzērienus, melno tēju, Coca Colu)!

Kafijas kofeīna sastāvdaļa darbojas kā psihostimulants, kas arī ļauj kafijai noturēt mūs nomodā. Ieteicamā kofeīna dienas deva ir līdz ~400 mg. ❗️

Pārsniedzot dienas devu var rasties ar kofeīna pārdozēšanu saistītie riski:

  1. Kofeīnam kā psihostimulantam tam var būt arī negatīva ietekme uz cilvēka organismu. Tas spēj:
    • Radīt trauksmi;
    • Paaugstināt asinsspiedienu;
    • Traucēt miegu.
  2. Arī jāņem vērā, ka kofeīnam ir tendence paaugstināt kalcija izvadi no organisma (kalcijs ir svarīgs veselīgai nervu sistēmas un kaulu darbībai).

Kafijā ar lielu cukura sastāvu (kafijas, kas satur pienu, sīrupu, cukuru) spēj paaugstināt risku 2. tipa diabētam, aptaukošanos, kā arī risku sirds un asinsvadu slimībām.

Ieteikumi, kā baudīt kafiju veselīgāk:

  • Izvēlies mazāk saldinātus dzērienus;
  • Taisot kafiju mājās un glabājot termosā, ietaupīsi gan naudu, gan varēsi kontrolēt, kas būs Tavā kafijā;
  • Laiku pa laikam ieturi pauzi no kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas;
  • Ja tomēr ļoti garšo kafija un tas ir Tavs “komforta dzēriens”, pastāv bezkofeīna kafijas alternatīvas – tas arī palīdzēs Tev kafijas atturēšanās periodā.

Baudi dzīvi veselīgi! ☀️

Infografiku un rakstu veidojuši Rīgas Stradiņa universitātes programmas “Uzturs” 2. kursa studenti Oskars Matisons un Daniels Kaspars Vinniņš.
Infografiku un rakstu rediģējusi un apstiprinājusi OnPlate komanda.

Alus: fakti un skaitļi

/in /by

Jebkurā alkoholiskā dzērienā klātesošais spirts ir etanols (etilspirts). Etanols rodas augu glikozes fermentācijas procesā. Alus ražošanas procesā graudos esošā ciete tiek hidrolizēta par glikozi. Iegūto spirtu atšķaida, lai iegūtu atbilstošu alkohola saturu dzērienos. Uz alkoholisko dzērienu iepakojumiem alkohola saturu norāda tilpumprocentos (tilp. %).  Latvijā viena alkohola deva atbilst 12 gramiem absolūtā (100%) alkohola. Tas nozīmē, ka puslitrs alus (4,5%) satur 1,5 devas, bet puslitrs 6%-7% alus satur 2-2,3 devas.

Jāievēro, ka atšķiras pieļaujamā alkohola daudzuma devas sievietēm un vīriešiem – sievietēm nevajadzētu uzņemt vairāk par 1-1,3 devām dienā (12-16g absolūtā alkohola), kas ir līdzvērtīgs aptuveni vienai (150 ml) sarkanvīna vai 50ml liķiera, bet nedēļā uzņemtajam alkoholam nevajadzētu pārsniegt 8 devas. Vīriešiem nav ieteicams pārsniegt 2 devas alkohola dienā (tas būtu, piemēram, divas glāzes sarkanvīna vai 500 ml 6% alus) un lietot ne vairāk kā 13 devas nedēļā.

Atkarība no alkohola ir hroniska un progresējoša slimība, kas palielina mirstības risku un ietekmē cilvēka fizisko, psihisko un sociālo veselību.  Tās pazīmes ir grūtības kontrolēt alkohola lietošanas intensitāti, daudzumu, izbeigšanu; pieaug tolerance, lai sasniegtu efektu, ko sākotnēji radīja mazākas alkohola devas; alkohola lietošanas dēļ zūd citas intereses. Ja jūti, ka alkohola lietošana negatīvi ietekmē ikdienu, vērsies pie sava ģimenes ārsta!

Alus netiek atzīts par veselību veicinošu dzērienu, lai to būtu vērts lietot, tomēr, ja ir vēlme iedzert alu, jāpievērš uzmanība izdzertā daudzumam.  Tāpēc svarīgi atcerēties par alkoholu saturošo dzērienu enerģētisko vērtību – 1 g alkohola dod 7kkal. Tas nozīmē – izdzerot vienu 0.5 l pudeli 5-5.5% alus, tiek uzņemtas 143,5 kkal tikai no alkohola satura vien, bet reālais kilokaloriju daudzums ir lielāks, jo alū ir arī citas vielas, kas dod enerģētisko vērtību.  Jāuzmanās arī ar dažādu īpašo garšu alu lietošanu, jo to garšas iegūšanai varētu būt pievienots lielāks daudzums cukura.  Jāpiedomā arī pie tā, kādas uzkodas tiek lietotas kopā ar alu, jo nereti tās ir ļoti sātīgas, kalorijām bagātas.

Mērens alkohola patēriņš var tikt saistīts ar dažām veselību veicinošām īpašībām. Alū esošo polifenolu un antioksidantu dēļ tam tiek piedēvētas kardioprotektīvas īpašības. Antioksidantu saturs alū ir līdzvērtīgs vīna saturam, bet atšķiras specifiskie antioksidanti, jo alus ražošanā izmantotie mieži un apiņi satur citus flavonoīdus, nekā vīna ražošanā izmantotās vīnogas. No uztura viedokļa alus satur vairāk olbaltumvielu un B vitamīnu nekā vīns.

Nedrīkst aizmirst, ka alkoholu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus bērna veselības traucējumus, kā arī palielina spontānā aborta un priekšlaicīgu dzemdību risku. Bērniem, kuri pakļauti smagai prenatālai (pirms dzimšanas) alkohola iedarbībai, pieaug dažādu fizisku un psihisku saslimšanu risks pirms un pēc dzemdībām, kā arī ir paaugstināts augšanas traucējumu risks. Mātes alkohola lietošanas rezultātā bērnam var attīstīties neirālie traucējumi, kas rada nopietnas mācīšanās un uzvedības problēmas.  Ņemot vērā pašreizējās zināšanas, sievietēm grūtniecības plānošanas periodā, grūtniecības un laktācijas laikā jāaturas no jebkura veida un daudzuma alkohola lietošanas. Vīriešiem, lietojot alkoholu, samazinās dzimumhormona testosterona līmenis, kas ietekmē auglību.

Alkohola pārmērīga lietošana ir saistīta ar daudzām hroniskām saslimšanām un akūtām problēmām, tā ir būtisks riska faktors traumatismam un nelaimes gadījumiem, var izraisīt miega traucējumus, atkarību no alkohola un ir faktors depresijas attīstībā. Lietojot alkoholu lielos daudzumos, palielinās hipertensijas, aptaukošanās un aknu saslimšanas risks, kā arī iespēja saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un dažāda tipa vēzi.

Tomēr, ja alus tiek uzņemts uzturā mērenos daudzumos, tas nevar nodarīt kaitējumu veselībai, bet galvenais ir to lietot apdomīgi – izvēlēties “vieglāku” alu, mazāka tilpuma dzērienu, ievērot ieteicamās alkohola patēriņa robežas, ēst veselīgas uzkodas un pēc alus dzeršanas arī kārtīgi izkustēties, lai uzņemtā enerģija tiktu patērēta!

 

Baudi svētkus veselīgi!

OnPlate komanda