Zarnu Mikroflora un Imunitāte: Kā Uzturs Ietekmē Zarnu Veselību?
Kuņģa- zarnu trakts veido otru lielāko organisma patību mūsu ķermenī. Cilvēka zarnu trakta laukums sasniedz līdz 400 m2, kas atbilst diviem tenisa kortiem. Zarnu mikroflora ir komplekss mikroorganismu kopums, kas apdzīvo mūsu gremošanas traktu. Šie mikroorganismi spēlē būtisku lomu ne vien vielmaiņā, bet arī vispārējā cilvēka veselībā. Zarnu mikroflora ir saistīta ar daudzām ķermeņa funkcijām, tai skaitā gremošanu, vitamīnu ražošanu, imūnsistēmas stiprināšanu un pat garastāvokļa regulēšanu.
Kas ir zarnu mikroflora?
Zarnu mikroflora katram cilvēkam ir tik pat unikāla kā pirkstu nospiedumi. Tas ir dinamisks mikroorganismu kopums, kas sastāv no triljoniem baktēriju. Šīs baktērijas ir nozīmīgas normālas gremošanas izpildei un vispārējās veselības nodrošināšnai. Zarnu traktā vidēji mīt 1,5–2 kg baktēriju, kuras ikdienu darbojās organisma labumā. Veselīga mikroflora palīdz sadalīt uzturvielas, izdalīt enerģiju no pārtikas produktiem, sintizēt vitamīnus kā B12 un K, un, protams, aizsargāt pret patogēniem mikroorganismiem .
Uztura ietekme uz zarnu mikrofloru
Uzturs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē zarnu mikrofloru. Tas, ko mēs ēdam, var veicināt vai traucēt mikrobioma līdzsvaru un dažādību. Lai nodrošinātu veiksmīgu zarnu mikrofloras darbību ir nepieciešams zināt pāris padomus:
- Šķiedrvielas: Šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti, kā dārzeņi, augļi, pilngraudu pārtika un pākšaugi, ir būtiski zarnu veselībai. Šķiedrvielas darbojas kā prebiotiķi, kas kalpo labvēlīgām baktērijām par pārtiku un veicina to augšanu. Tas savukārt nodrošina enerģiju zarnu šūnām un palīdz uzturēt zarnu gļotādas veselību .
- Fermentētie produkti: Fermentēti pārtikas produkti, kā jogurts, kefīrs, skābēti kāposti un kimči, ir bagātīgs probiotiku avots – dzīvas labvēlīgas baktērijas. Probiotikas var palīdzēt uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru un atjaunot to pēc antibiotiku lietošanas vai citiem faktoriem, kas var nomākt mikrobioma darbību .
- Cukurs un pārstrādāti pārtikas produkti: Liels cukura un pārstrādātu pārtikas produktu patēriņš var negatīvi ietekmēt zarnu mikrofloru. Šādi produkti bieži ir bagātīgi mākslīgajos saldinātājos un piedevās, kas var veicināt patogēno baktēriju augšanu, respektīvi, samazināt labvēlīgo baktēriju daudzumu. Pārmērīga cukura lietošana ir arī saistīta ar iekaisumiem. Tas var negatīvi ietekmēt zarnu veselību.
- Olbaltumvielas un tauki: Diēta ar augstu piesātināto tauku saturu un pārmērīgu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu patēriņu var sabojāt mikrofloras balansu. Pētījumi liecina, ka šāda veida uzturs var samazināt labvēlīgo baktēriju daudzumu un veicināt patogēnu mikroorganismu augšanu.
Pievērsiet uzmanību saviem ēšanas ieradumiem un izvairieties no pārēšanās, jo pārmērīga pārtikas uzņemšana var noslogot gremošanas sistēmu.
Zarnu mikroflora un imunitāte
Zarnu mikroflora ir cieši saistīta ar imūnsistēmu. Apmēram 70% no cilvēka imūnsistēmas šūnām ir atrodamas zarnās. Veselīga mikroflora palīdz aizsargāt ķermeni no patogēniem, stimulējot imūnsistēmas šūnu darbību. Labvēlīgās baktērijas arī palīdz uzturēt zarnu gļotādas veselību, kas ir svarīgi, lai novērstu kaitīgu mikroorganismu iekļūšanu asinsritē.
Pētījumi liecina, ka disbioze jeb zarnu mikrofloras nelīdzsvarotība var veicināt hronisku iekaisumu un palielināt autoimūnu slimību, alerģiju un citu imūnsistēmas traucējumu risku.
Tā kā zarnu mikroflora ir tik cieši saistīta ar imunitāti un vispārējo veselību, ir būtiski rūpēties par tās līdzsvaru un dažādību. Uztura paradumi spēlē nozīmīgu lomu mikrofloras nodrošināšanā: veselīga, šķiedrvielām bagāta pārtika veicina labvēlīgo baktēriju augšanu, savukārt cukura un pārstrādātu produktu patēriņš var radīt nelīdzsvarotību. Ievērojot sabalansētu diētu un iekļaujot noteiktus produktus, varam pozitīvi ietekmēt zarnu veselību un, līdz ar to, arī imūnsistēmu. Izmainot pāris ikdienas ēšanas paradumus, mēs varam būtiski samazināt risku saslimt un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti.
Izmantotā literatūra:
Slavin, J. (2013). Fiber and Prebiotics: Mechanisms and Health Benefits. Nutrients, 5(4), 1417-1435.
Hooper, L. V., Littman, D. R., & Macpherson, A. J. (2012). Interactions between the microbiota and the immune system. Science, 336(6086), 1268-1273.
A.Zauers (2021). Kā imūnsistēmu ietekmē tas, ko tu ēd. Iegūts no: https://valensnutri.com/blogs/news/ka-imunsistemu-ietekme-tas-ko-tu-ed
