Tag Archive for: veselība

Bezmaksas veselību veicinoši pārgājieni ģimenēm ar bērniem

Rīgas domes Labklājības departaments projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros aicina ģimenes ar bērniem piedalīties bezmaksas veselību veicinošos pārgājienos!

Pārgājienu laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīt Rīgas apkaimes no cita skatu punkta, kas apvienojumā ar vingrošanas nodarbību un atraktīvu spēli uzlabos ģimeņu fizisko un emocionālo pašsajūtu, kā arī veicinās gandarījumu par kopā pavadīto laiku.

Līdz 2023.gada aprīlim tiek plānots īstenot 50 pārgājienus.

Maršruta apraksts TEIKA

Rīgas apkaimju iepazīšana sāksies Teikā, Ropažu ielā 2, un ilgs aptuveni 3 stundas (~ 6 km), apskatot un uzklausot stāstījumu par tādiem objektiem, kā: VEF Kultūras pili, Rīgas vagonbūves rūpnīcu, bijušo Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabriku, filiālbibliotēku Vidzeme, VEF, Nazendas namu, Zemitānu laukumu.

Maršruta apraksts ĀGENSKALNS

Rīgas apkaimju iepazīšana sāksies Āgenskalnā, Alīses ielā 4, un ilgs aptuveni 3 stundas (~ 5.5 km), apskatot un uzklausot stāstījumu par tādiem objektiem, kā: Alīses ūdenstorni, Hartmaņa muižu, Kapseļu ielas koka arhitektūru, Āgenskalna tirgu, Svētās Trīsvienības Pārdaugavas pareizticīgo baznīcu, Švarcmuižu, Šķiltera namu u.c. nozīmīgiem apkaimes objektiem.

 

Lai pieteiktos pārgājienam, jānosūta īsziņa pārgājiena vadītājam uz tālr. numuru 26363668 un jāgaida apstiprinājums.

Uzmanību! Iepriekšējā pieteikšanās IR OBLIGĀTA!

Lai būtu ērti pārvietoties un sportot, aicinām ierasties laikapstākļiem piemērotā sportiskā apģērbā un apavos.

! Lūdzam iedzīvotājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt pārgājienu, ja:

  • ir slikta pašsajūta un ir saslimšanas (elpceļu infekcijas) simptomi,
  • esat atgriezies no ārzemēm,
  • esat bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku vai esat SPKC noteiktā kontaktpersona.

Iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām tiek aicināti izvērtēt nepieciešamību piedalīties aktivitātēs.

Pārgājienu laikā aicinām ievērot ceļu satiksmes noteikumus!

Vairāk informācijas par šo un citām projekta aktivitātēm var meklēt mājaslapā www.veseligsridzinieks.lv vai www.facebook.com (@veseligsridzinieks.lv).

Vairāk informācijas par pārgājieniem: 26363668 .

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros.

Apmeklējot pasākumu, tā dalībnieki piekrīt, ka pasākuma laikā var tiks uzņemtas fotogrāfijas un video, kas var tikt publicēti mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.

Bezmaksas nodarbību cikls skolēniem psihiskās veselības veicināšanai

Lai veicinātu jauniešu prasmes, zināšanas un praktiskās iemaņas psihiskās veselības saglabāšanā un uzlabošanā, Veselības ministrija un SIA “OnPlate” aicina uz bezmaksas  izglītojošu un praktisku nodarbību ciklu 7.-9.klašu un 10.-12.klašu skolēnus.

7.-9.klašu skolēniem paredzēts nodarbību cikls “Esi dzīvei gatavs”. Pieteikties vari šeit.

10.-12.klašu skolēniem paredzēts nodarbību cikls “Esi savas dzīves menedžeris”. Pieteikties vari šeit.

Piecās bezmaksas tiešsaistes nodarbībās jaunieši varēs iegūt padziļinātāku izpratni par emociju procesiem un savu emocionālo pasauli, kā arī apgūt emociju regulācijas prasmes jeb emocionālo kompetenci. Nodarbībās apgūtais pilnveidos prasmes, kas palīdz risināt konfliktus un novērst savstarpējo mobingu, kā arī veicinās jauniešu spēju izvirzīt sasniedzamus mērķus un pārvaldīt stresu atbilstoši savai iekšējai motivācijai. Būtiska uzmanība tiks pievērsta arī tēmām par atkarībām un emocionālajiem traucējumiem, kā depresija un trauksme, tādējādi veicinot skolēnu izpratni par šo traucējumu ietekmi uz veselību un iedodot instrumentus, kā rīkoties, saskaroties ar grūtībām.

Nodarbības ļaus jauniešiem veidot izpratni arī par funkcionālām somatiskām saslimšanām, kā veģetatīvo distoniju, un ēšanas traucējumiem, kā arī pilnveidot prasmes atpazīt ķermeņa uztveres un dzimuma uztveres traucējumus, piemēram, dismorfiju un  dzimuma disforiju

Programmas izveidē piedalījušies tādi speciālisti kā ārste-psihiatre Jeļena Vrubļevska, ārsts-psihoterapeits Andis Užāns, ārste-rezidente psihoterapijā Laura Valaine, psiholoģe Judīte Iliško, sociālā pedagoģe Laila Šķudīte, fizioterapeite Zane Strode un uztura speciāliste Tatjana Tepo.

Lai palīdzētu nostiprināt programmas laikā iegūtās zināšanas, dalībnieki saņems īpašu informatīvo materiālu “Esi dzīvei gatavs” vai “Esi savas dzīves menedžeris”. Ar informatīvo materiālu vari iepazīties mājaslapā www.esparveselibu.lv.

Programmas ietvaros līdz pat 2022. gada maijam tiks īstenotas vismaz 125 nodarbības jauniešiem visā Latvijā – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un Pierīgā, nodrošinot grupu nodarbības reģionu pilsētās un novados. Nodarbības vadīs psihologi Judīte Iliško, Dore Balode, Elīna Bārtule, Evita Anča un ārste-rezidente psihoterapijā Laura Valaine. Vienas nodarbības ilgums būs 120 minūtes.

1 nodarbību cikls tiks organizēts 1 dalībnieku grupai, kurā ir 8 – 15 skolēni.

 

Nodarbību cikla saturs:

1.nodarbība “Prāta un emociju menedžeris”

Nodarbības mērķis ir veicināt zināšanas par psihisko veselību, kas to ietekmē, kā veidojas mūsu personība, mūsu individualitāte. Veidot izpratni par emociju nozīmi mūsu psihiskās veselības veicināšanā, praktizēt prasmi atpazīt emocijas ikdienā, lai spētu tās regulēt.

2.nodarbība “Savstarpējo attiecību līkloči”

Nodarbības mērķis ir pilnveidot skolēnu prasmes konfliktu risināšanā, izglītojot par to rašanās iemesliem un mobinga novēršanas nozīmību.

3.nodarbība “Izaicinājumi ceļā uz sasniegumiem”

Nodarbības mērķis ir veicināt skolēnu spējas izvirzīt sasniedzamus mērķus un pārvaldīt stresu, atbilstoši savai iekšējai motivācijai.

4.nodarbība “Izturēt, kad vairs nevar izturēt”

Nodarbības mērķis ir veicināt zināšanas par emocionāliem traucējumiem un atkarībām, radīt izpratni par šo traucējumu ietekmi uz cilvēka veselību un funkcionēšanu, iegūt pamatzināšanas, kā rīkoties iepriekš minēto traucējumu gadījumos atbilstoši skolēnu kompetencēm.

5.nodarbība “Saikne starp prātu, emocijām un ķermeni”

Nodarbības mērķis ir veicināt zināšanas par ķermeņa apzināšanās traucējumiem, funkcionālām somatiskām saslimšanām un ēšanas traucējumiem. Pilnveidot prasmes atpazīt ķermeņa uztveres un dzimuma uztveres traucējumus. Attīstīt iemaņas atpazīt un pārvarēt funkcionālus somatiskus traucējumus. Rosināt pilnveidot prasmes sniegt palīdzību ēšanas traucējumu gadījumā.

 

Papildu informāciju par nodarbībām un iespēju pieteikties var iegūt rakstot vai zvanot projekta koordinatorei Anetei Platacei +371 26486617, e-pasts: Anete@onplate.lv

Programma tiek realizēta Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).

Kolagēns – jaunības eliksīrs vai masveida mānīšana?

Kas ir kolagēns?

 

Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns dažādu tipu saistaudu, kā dermas (vidējā ādas slāņa), cīpslu, saišu, muskuļu un kaulu sastāvā, kas galvenokārt būvēts no trīs aminoskābēm: glicīna, prolīna un hidroksiprolīna un sastāda aptuveni 30% no visām zīdītāju organismā esošajām olbaltumvielām.¹ Kolagēna pamata funkcija ir būt par ķermeņa “līmi” jeb saturēt kopā saistaudu struktūru, kuros tas darbojas kopā ar elastānu – proteīnu, kas, kā jau nosaukums liecina, nodrošina audu elastību. Pastāv vismaz 28 kolagēna tipi, kas atšķiras ar atrašanās vietu organismā un funkcijām. Visplašāk pārstāvētais ir pirmā tipa (sastāda 90% no visiem tipiem) kolagēns, kas ir izturīgs pret iestiepumu un galvenokārt atrodas kaulos, saitēs, cīpslās un ādā. Karsējot kolagēns maina savu struktūru jeb denaturējas un kļūst par visiem labi zināmo želatīnu. Taču, iedarbojoties uz to ar enzīmu vai ķīmisku vielu palīdzību, proteīna molekula sadalās mazākos savienojumos, kurus veido peptīdi un aminoskābes.

 

Kolagēna izmaiņas vecuma ietekmē

 

Kolagēna sintēze organismā aktīvi norisinās līdz aptuveni divdesmit piecu gadu vecumam, taču pēc tam tas sāk izmantot uzkrātās rezerves, jo proteīns sadalās ātrāk, nekā organisms spēj to saražot. Paralēli organisma fizioloģiskajiem procesiem tā zudumu pastiprina arī UV starojuma iedarbība, kaitīgi ieradumi, neveselīgs uzturs, apkārtējās vides piesārņojums un stress, kā rezultātā  āda zaudē elastību un biezumu, tiek veicināta grumbu veidošanās, nagu, matu un zobu stāvokļa pasliktināšanās, elastības mazināšanās saitēs un cīpslās, muskuļu vājums, locītavu sāpes un skrimšļa slāņa dilšana, kā arī kuņģa-zarnu trakta gļotādas biezuma mazināšanās.

 

Kolagēna uzņemšana ar uzturu

 

Viens no veidiem, kā panākt atbilstošu kolagēna daudzumu organismā ir uzturs – gan no dzīvnieku kauliem un skrimšļiem vārīts buljons, gan latviešu tautā mīlētā aukstā gaļa būs lielisks proteīna avots. Tā kā kolagēns ir dzīvnieku valsts olbaltumviela, ar augiem to uzņemt nav iespējams, bet no augiem ir iespējams iegūt aminoskābes, kas ir kolagēna sastāvā. Proteīna sintēzes veicināšanā, kam nepieciešamas kolagēna sastāvā esošās trīs aminoskābes, svarīga loma ir arī C vitamīnam,² kuru satur termiski neapstrādāti dārzeni, augļi un ogas. Vitamīna trūkuma gadījumā izveidojies kolagēns ir salīdzinoši nestabils un pakļauts sabrukšanai, kā rezultātā var būt pasliktināta brūču dzīšana.

 

Uztura bagātinātāji

 

Uztura bagātinātājos kolagēns galvenokārt ir hidrolizētā jeb sadalītā formā, kas tiek dēvēta arī par kolagēna peptīdiem. Zarnu traktā vesela kolagēna molekula nespēj uzsūkties. Daļa pētījumu rezultātu liecina, ka, uzņemot kolagēnu šādā formā, tas var labvēlīgi ietekmēt ādas veselību un izskatu (uzlabojas ādas elastīgums un mitruma līmenis, samazinās grumbas)[1,2,3], sekmēt ātrāku brūču dzīšanu, kā arī samazināt locītavu sāpes un stīvumu pacientiem, kas cieš no osteoartrīta un reimatoīdā artrīta [4,5]. Taču ne visi pētījumi pierāda uztura bagātinātāju labvēlīgos efektus, un dažus no tiem sponsorē kompānijas, kas nodarbojas ar kolagēna ražošanu. Ķermenī uzņemtais kolagēns sadalās aminoskābēs un citās mazākās molekulās un līdz audiem tas nenonāk tādā pat formā, kādā tas tiek uzņemts, tāpēc ir grūti noteikt, vai kolagēna uztura bagātinātāju radītie efekti izjūtami no kolagēna vai no aminoskābēm, kas to veido.

Lai gan ir pētījumi, kas uzrāda kolagēna lietošanas efektivitāti uztura bagātinātāju un krēmu veidā [6], daudzi profesionāļi saglabā skeptisku nostāju. Uzticamiem secinājumiem par šo līdzekļu efektivitāti ir nepieciešams realizēt vairāk kvalitatīvu pētījumu.

 

Rakstu sagatavoja Rīgas Stradiņa universitātes, bakalaura programmas “Uzturs” 4.kursa studentes: Simona Cimure un Daiga Grīga.

Atsauces:

 

[1] Borumand M, Sibilla S. 2014. Daily consumption of the collagen supplement Pure Gold Collagen® reduces visible signs of aging. Clinical Interventions in Aging., Volume 9. Available from: https://doi.org/10.2147/CIA.S65939

 

[2] Jérome Asserin PhD, Elian Lati PhD, Toshiaki Shioya B.Eng.,  Janne Prawitt PhD., 2015. The effect of oral collagen peptide supplementation on skin moisture and the dermal collagen network: evidence from an ex vivo model and randomized, placebocontrolled clinical trials. Cosmetic dermatology. Volume 14, Issue 4. Pages 291- 301. Available from: https://doi.org/10.1111/jocd.12174

 

[3] Do-Un Kim, Hee-Chul Chung, Jia Choi, Yasuo Sakai, Boo-Yong Lee. 2018. Oral Intake of Low-Molecular-Weight Collagen Peptide Improves Hydration, Elasticity, and Wrinkling in Human Skin: A Randomized, Double-Blind, Placebo-Controlled Study. Nutrients. 2018 Jun 26;10(7):826. Available from:  doi: 10.3390/nu10070826.

 

[4] dzieblik D, Oesser S, Gollhofer A, König D. Improvement of activity-related knee joint discomfort following supplementation of specific collagen peptides. Appl Physiol Nutr Metab. 2017 Jun;42(6):588-595. Available from:doi: 10.1139/apnm-2016-0390

 

[5] ugo JP, Saiyed ZM, Lane NE. 2016. Efficacy and tolerability of an undenatured type II collagen supplement in modulating knee osteoarthritis symptoms: a multicenter randomized, double-blind, placebo-controlled study. Nutr J. 2016 Jan 29;15:14. doi: 10.1186/s12937-016-0130-8

 

[6] Nathan S. Trookman, MD,a Ronald L. Rizer, PHD,b Rosanne Ford, BA,c Elizabeth Ho, BS,corresponding authorc and Vincent Gotz. 2009. Immediate and Long-term Clinical Benefits of a Topical Treatment for Facial Lines and Wrinkles. J Clin Aesthet Dermatol. 2009 Mar; 2(3): 38–43. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2923951/

 

¹ Sibilla S., Godfrey M., Brewer S., Budh-Raja A. 2015. An Overview of the Beneficial Effects of Hydrolysed Collagen as a Nutraceutical on Skin Properties: Scientific Background and Clinical Studies. The open Nutraceuticals Journal. 2015 Mar; 8(1):29-42. Available from 10.2174/1876396001508010029

 

² DePhillipo N.N., Aman Z.S., Kennedy M.I., Begley J.P., Moatshe G., LaPrade R.F. 2018. Efficacy of Vitamin C Supplementation on Collagen Synthesis and Oxidative Stress After Musculoskeletal Injuries: A Systematic Review. Orthopaedic Journal of Sports Medicine. 2018 Oct; 6(10). Available from: 10.1177/2325967118804544 Read more

Pārtrauktā badošanās

Pārtrauktā badošanās jeb fāstings. 

Kas tas ir? 

Pārtrauktā badošanās (ang.: Intermittent fasting) ir ēšanas veids, kurš pēdējā laikā ir guvis lielu popularitāti.

Mūsdienās  ir visplašāk izpētīti trīs intermitējošie (pārtrauktie) badošanās režīmi:

  1. ēdiena uzņemšana ar laika ierobežošanu: 8 st./16 st (tas nozīme, ka 8 st.-ēšanas laiks, bet 16 st.-badošanās) – šis pārtrauktās badošanās režīms ir attēlots ieraksta vizuālajā materiālā.
  2. badošanās 5: 2. Piecas dienas normāli tiek ēsts un divas dienas katru nedēļu badojas.
  3. viena diena nedēļā ar ievērojami samazinātu kaloriju daudzumu (piem., 500 – 700 kcal/d).

Kāds no tā labums? 

Daži pētījumi parāda, ka, ievērojot šo ēšanas režīmu, var uzlabot veselību – tiek samazināta aptaukošanās un liekais svars, var samazināties dažādu hronisku slimību risks (cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, vēzis u.c.), kā arī var tikt uzlabotas domāšanas spējas.

Kam būtu jāpievērš uzmanība?

Svarīgi ir saprast, ka šis ēšanas režīms nav “superdiēta”, ar kuras palīdzību zaudēsi visu savu lieko svaru un nekad neslimosi. Tā kā šis ēšanas režīms ierobežo tikai ēšanas laiku, bet neprasa nekādus ierobežojumus ēdiena izvēlē, rezultāti ir tieši atkarīgi no tevis paša.

Svara zudums, ievērojot šo ēšanas režīmu, visbiežāk ir rezultāts tam, ka tiek uzņemts mazāk kaloriju nekā pirms režīma ievērošanas. Ja ievērosi pirmo no augstāk uzskaitītajiem badošanās režīmiem svara zaudēšanas nolūkos, necenties “saspiest” visas savas ēdienreizes šajā 8 stundu laika logā, bet gan drīzāk atsakies no kādas ēdienreizes – brokastīm vai vakariņām. Tāpat arī, ja ievēro 2. vai 3. no badošanās režīmiem, uzmanies no neapzinātas “kaloriju kompensēšanas” ne-badošanās dienās. Dienās, kad nebadojies, centies ēst veselīgi un sabalansēti.

Svarīgi, ievērojot šos ēšanas ierobežojumus, konsultēties ar atbilstošās jomas speciālistiem, kas sniegtu individuālu un atbilstošu informāciju, patstāvīgu saziņu, atbalstu, un regulāru dinamikas novērošanu.

Baudi dzīvi veselīgi,

OnPlate komanda.