Transtaukskābes un to ietekme uz cilvēka organismu

/in /by

Mūsdienu pasaulē droši vien būtu grūti atrast tādu cilvēku, kurš ne reizi nav dzirdējis biedējošo vārdu “transtaukskābes”. Pēdējā laikā par transtaukskābēm tiek runāts arvien vairāk, tāpēc ir īstais laiks, lai tiktu skaidrībā – kas tad īsti ir transtaukskābes un kā tās ietekmē mūsu organismu?

Transtaukskābes ir nepiesātināto taukskābju molekulas ar vismaz vienu dubultsaiti “trans” konfigurācijā. Ir trīs veidi, kā transtaukskābes nonāk pārtikas produktos:

  1. Dabiskā ceļā – baktēriju ietekmē, atgremotājdzīvnieku, piemēram, govju un aitu gremošanas orgānos pārveidojas nepiesātinātās taukskābes un veidojas transtaukskābes. Tādā veidā transtaukskābes nonāk šo dzīvnieku gaļā, taukos un pienā;
  2. Rūpnieciski hidrogenējot augu eļļas, tauku pastu un margarīnu ražošanai;
  3. Karsējot taukus un cepot pārtikas produktus eļļā augstā temperatūrā.

Tātad transtaukskābes ir sastopamas liellopa, jēra un aitas gaļā, kā arī visos izstrādājumos, kas satur vai ir ražoti no šo dzīvnieku piena un gaļas, piemēram, margarīnā, tauku pastās, konditorejas izstrādājumos, kā arī ceptos eļļā un fritētos pārtikas produktos.

Daudzos pētījumos tika pierādīts, ka transtaukskābes paaugstina zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna jeb “sliktā” holesterīna līmeni, taču samazina augsta blīvuma lipoproteīnu jeb “labā” holesterīna līmeni asinīs. Paaugstinoties “sliktā” holesterīna līmenim asinīs, būtiski palielinās koronārās sirds slimības un citu sirds un asinsvadu slimību risks.

Lai uzlabotu pārtikas produktu kvalitāti un pasargātu iedzīvotājus no transtaukskābju uzņemšanas ar pārtiku, tādējādi samazinot sirds un asinsvadu slimību risku, Latvijā transtaukskābju pieļaujamo daudzumu pārtikas produktos regulē spēkā esošs tiesību akts “Noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos”, kas nosaka, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 2 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma. Tas nozīmē, ka ražotājiem transtaukskābes ir jāaizstāj ar citiem tauku veidiem.

Ir svarīgi saprast, ka savas ēdienkartes sakārtošana ir pirmais solis uz ikdienu, kas nesatur transtaukskābes. Labākais veids, kā to izdarīt, ir sākt jau ar šodienu un dot priekšroku veselīgam, mājās gatavotam ēdienam, nevis veikalā nopērkamiem pusfabrikātiem.

 

Rakstu sagatavoja Laima Givoina, OnPlate asistente.

 

[1] Douglas Mann, Douglas Zipes, Peter Libby, Robert Bonow “Braunwald’s Heart Disease: A Textbook of Cardiovascular Medicine, 10th Edition” https://www.clinicalkey.com/#!/content/book/3-s2.0-B9781455751341000469?scrollTo=%23hl0000820

[2] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/aktualitates_aktualitates_augsas_virsdala_ba89d22083b17edac22575a6002bb060/trans_tauki.pdf

[3] Baker Heart IDI, and Diabetes Institute, Melbourne, Australia. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24636816

[4] https://likumi.lv/ta/id/282210-noteikumi-par-maksimali-pielaujamo-transtaukskabju-daudzumu-partikas-produktos