Tag Archive for: hidratācija

Šķidrums un elektrolīti vasarā!

Vasaras mēnešos kad kļūst siltāks un mēs pakļaujam sevi ilgstošai saules staru ietekmei, ne tikai smaids uz lūpām parādās biežāk, bet arī palielinās organisma dehidratācijas risks. Karstā laikā mēs vairāk svīstam. Protams, tas palīdz mums atvēsināties, tomēr izraisa arī šķidruma un elektrolītu (īpaši nātrija) zudumus.

 

Ūdens regulē ķermeņa temperatūru, ir svarīgs vielmaiņas procesiem, ādas mitrināšanas un elastības uzturēšanai, locītavu “ieeļļošanai” un aizsardzībai, asins cirkulācijas uzlabošanai u.c. Tas ir iesaistīts praktiski visās cilvēka organisma funkcijās, un tam ir vitāla nozīme dzīvības un veselības nodrošināšanā. Dehidratācija var ietekmēt cilvēka veselību tādā mērā, ka pat 1 – 2 % ķermeņa ūdens zuduma var pasliktināt kognitīvās funkcijas, modrību un fizisko aktivitāšu spējas.

Elektrolīti ir minerālvielas, piemēram, nātrijs, kālijs, kalcijs un magnijs, kas palīdz uzturēt optimālu ūdens līdzsvaru šūnās un ārpus tām (tiek zaudēti ar urīnu vai sviedriem). Tiem organismā ir dažādas nozīmīgas funkcijas, piemēram, nātrijs ir svarīgs šķidruma līdzsvaram, nervu darbībai un muskuļu kontrakcijām, kālijs ir svarīgs muskuļu un sirds darbībai, kalcijs uztur regulāru sirdsdarbību, nodrošina kaulu veselību un piedalās nervu impulsu pārvadē, magnijs ietekmē funkcionālo stāvokli praktiski visos orgānos un organisma sistēmās. ​​Tāpēc šķidruma un elektrolītu zudumi var izraisīt dehidratāciju, nogurumu, muskuļu krampjus u.c.

Tā kā cilvēka organisms neuzkrāj ūdeni, tas ir jāuzņem regulāri visas dienas garumā, maziem malciņiem, negaidot, kad parādās slāpju sajūta. Optimālais ūdens apjoms katram cilvēkam ir atšķirīgs, ņemot vērā – dzimumu, vecumu, fiziskās slodzes intensitāti, veselības aspektus, klimatu utt. Tāpēc, lai uzņemtu pietiekošu šķidruma daudzumu, seko līdzi pašsajūtai un ķermeņa signāliem, respektīvi, ja pamani šādas pazīmes:

  • sausa mute, āda, lūpas, deguna dobums
  • garastāvokļa izmaiņas un lēna reakcija
  • slāpju sajūta
  • tumšas krāsas urīns
  • galvassāpes
  • vājums, nogurums

palielini uzņemtā šķidruma daudzumu!

 

Tomēr neaizmirsti teicienu: “Kas par daudz – tas par skādi!”. Arī pārāk liela šķidruma uzņemšana nav labākais risinājums. Atceries, ka aptuveni 70-80% šķidruma ikdienā uzņemam ar dzērieniem, taču atlikušos 20-30% ar pārtikas produktiem, tāpēc pie kopējā šķidruma daudzuma ir pieskaitāmi ne tikai dzērieni (tīrs ūdens, nesaldinātas tējas u.c.), bet arī zupas, augļi, dārzeņi, ogas (tie ir ne tikai dabīgais elektrolītu avots, bet saturēs arī daudz ūdeni un šķiedrvielas)!

Elektrolītu dzērieniem ir svarīga loma šķidruma un elektrolītu līdzvara atjaunošanā, tomēr nepamatoti tos lietot katru dienu, kad ārā ir siltāks laiks, nav nepieciešams (šie dzērieni parasti satur arī daudz cukura). Elektrolītu dzērieni var būt noderīgi veicot intensīvas un ilgstošas fiziskas slodzes treniņu vai trenējoties izteikti karstā laikā, ja ir vemšanas, diarejas epizodes. Tāpēc ikdienā būs pietiekoši, ja uzņemsi šķidrumu no nesaldinātiem dzērieniem un pārtikas produktiem, taču elektrolītu dzērienus lietosi papildus, kad tas ir nepieciešams.

 

Secinājums – pievērs uzmanību signāliem, jo īpaši urīna krāsai, lai tā būtu dzidra, bāli dzeltena, bez nogulsnēm un uzņem šķidrumu regulāri, lai ne tikai smaids uz lūpām parādītos biežāk, jo ārā ir siltāks laiks, bet arī tāpēc, ka esi pietiekoši hidratēts un organisms signalizē, ka var funkcionēt tā, kā nepieciešams!

 

Raksta autore: uztura speciāliste Elizabete Ozola

Uzturs un ādas veselība

Jau sen zināms, ka mūsu ikdienas uzturs ir saistīts ar ādas veselību, ietekmējot gan novecošanās procesus, gan ādas izskatu. Ādas stāvokli ietekmē arī stress, miega režīms, zarnu mikrobioms, hormoni, ģenētika, medikamentu un ādas kopšanas līdzekļu lietošana.

Lai mūsu ievērotais ādas kopšanas režīms sniegtu vislabākos rezultātus, papildus tam noteikti ieteicams parūpēties, lai uzturā netrūktu svarīgākās uzturvielas, kas vajadzīgas ādas veselības un izskata uzturēšanai.

 

Viens no svarīgākajiem elementiem ādas struktūru veidošanā ir olbaltumvielas, ko veido sīkākas daļiņas – aminoskābes. Ādai tik svarīgo kolagēnu veido aminoskābes glicīns, prolīns, hidroksiprolīns un, lai uzņemtu visas organismam un ādai nepieciešamās aminoskābes, ieteicams parūpēties, lai katru dienu uzņemtu pietiekoši daudz vērtīgo olbaltumvielu.

Lai vislabāk noritētu aminoskābju vielmaiņa, olbaltumvielas ieteicams ēst vairākas reizes dienā, t.i. iekļaut kādu olbaltumvielu avotu katrā ēdienreizē, piemēram, izvēloties putnu gaļu vai zivis, olas, pākšaugus, piena produktus u.tml.

Lai veicinātu kolagēna sintēzi organismā, ieteicams uzturā iekļaut cinku un C vitamīnu saturošus produktus – riekstus, sēklas, pilngraudu produktus, vēžveidīgos, pākšaugus, augļus, ogas, dārzeņus dažādās krāsās.

 

Palielināta cukuru saturošu produktu lietošana veicina ādas novecošanos, kas var izraisīt aknes uzliesmojumus, nevēlamas izmaiņas zarnu mikrobiomā un veicināt iekaisuma procesus. Tāpēc uzturā ieteicams iekļaut šķiedrvielas saturošus produktus jeb pilngraudu produktus, kas nesatur daudz pievienotā cukura, piemēram, pilngraudu maizi, makaronus, griķus u.c. Šķiedrvielas satur arī pākšaugi, augļi, dārzeņi, ogas, sēklas, rieksti u.c. Tie palīdzēs uzlabot zarnu mikrofloru un uzturēt ādas elastību. Dienā ieteicams uzņemt ~25g šķiedrvielu, kas palīdzēs arī uzturēt normālu holesterīna līmeni un sniegs ilgāku sāta sajūtu.

 

Augļi, dārzeņi un ogas satur arī daudz vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, kas var palīdzēt aizsargāt ādu no kaitīgo brīvo radikāļu izraisītā oksidatīvā stresa, uzlabot ādas strukturālo izturību un aizsargāt pret iekaisumu.

Tāpat būtisks ir optimāls ūdens patēriņš, jo ir izpētīts, ka cilvēkiem, kas ūdeni lieto ļoti maz, ūdens dzeršanas palielināšana var pozitīvi ietekmēt ādas izskatu un palīdzēt uzturēt ādas hidratācijas līmeni.

 

Raksta autore: uztura speciāliste Lauma Ilsuma