Pārtikas alerģija vai nepanesība? Kas tās ir un kā iespējams tās atšķirt

/in /by

Nu jau aizgājušā gada 5.decembrī Oriola Rīga norisinājās bezglutēna pārtikas ražotāja Schär  un biedrības „Dzīve bez glutēna” rīkotā Diētas skola, kurā tika apspriestas tēmas saistībā ar pārtikas alerģijām un alerģiju testiem. Pasākumā viesojās pediatre un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe – dr. Regīna Pakalne un “Centrālā laboratorija”  Imunoloģijas nodaļas vadītāja dr. Agnese Vizule.

Aizvien biežāk ikdienā nākas sastapties ar jautājumiem un informāciju gan par pārtikas alerģijām, gan par dažādu produktu nepanesībām, kā arī pieprasījums pēc speciāliem laboratoriskiem testiem strauji aug. Tomēr, ir saglabājusies zināma neskaidrība par to, ar ko tās atšķiras, kā diagnosticē un kā rīkoties tālāk. Gan pārtikas alerģija, gan nepanesība ir izmainīta organisma reakcija pret uzturu, un šo reakciju var iedalīt divās lielās grupās atkarībā no imūnās sistēmas iesaistīšanās atbildes reakcijas veidošanā. Jāpiebilst, ka nelīdzsvarots vitamīnu daudzums organismā, kas var ietekmēt pašsajūtu un radīt ādas problēmas, nav alerģiju cēlonis.

Pārtikas alerģijas

Pārtikas alerģiju gadījumā, iesaistoties imūnās sistēmas komponentiem, tiek veidotas antivielas, attīstās iekaisums utml. Tomēr arī šīs reakcijas var iedalīt sīkāk. Visatpazīstamākā grupa ir imūnglobulīna E (turpmāk IgE) noteiktās alerģiskās reakcijas, kuru atklāšana ir visvienkāršākā, jo simptomi parādās 2 stundu laikā pēc produkta apēšanas, un pacientam atrod specifiskas IgE antivielas asins serumā vai veicot ādas dūriena testus. Tomēr, ja šie testi ir pozitīvi, respektīvi, atklāts, ka kāds no pārtikas produktiem izsauc organismā IgE veidošanos, ir būtiski pievērst uzmanību klīniskajām izpausmēm. Ja pēc produkta lietošanas parādās kādi simptomi un tie pazūd pārtraucot lietot produktu, var teikt, ka ir konstatēta alerģija pret šo produktu. Bet, ja tests ir pozitīvs un simptomu nav, konstatē hipersensitivitāti (paaugstinātu jutību). Šajā gadījumā nav nepieciešams atteikties no produkta iekļaušanas uzturā. Ir sastopamas arī ne IgE noteiktas alerģiskas reakcijas. Tās ir grūtāk atpazīt, jo simptomi parādās novēloti, bieži pat nākajamā vai aiznākamajā dienā, specifiskas IgE antivielas netiek atrastas. Atšķirībā no IgE noteiktām reakcijām, šīs reakcijas nav dzīvību apdraudošas, taču arī var noritēt smagi un nopietni ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.

Pārtikas nepanesība

Pārtikas nepanesības gadījumā imūnā sistēma neiesaistās atbildes reakcijas veidošanā, bet organisma reakciju izraisa tādi faktori, kā enzīmu trūkums, farmakoloģiskas un toksiskas vielas, krāsvielas un citi. Pārtikas nepanesības gadījumā izpausmes ir līdzīgas alerģijai, taču šiem pacientiem neatrod specifiskas IgE antivielas pret pārtikas produktiem, ādas testi ir negatīvi. Cilvēki bieži „panes” nelielu daudzumu produkta, tātad, vērojot organisma reakciju, iespējams variēt produkta daudzumu tā, lai nerastos nevēlami simptomi. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, piemēram, ja organismā veidojas reakcija jau pēc pavisam neliela daudzuma konkrētā produkta lietošanas uzturā. Pārtikas nepanesības var attīstīties arī hronisku slimību gadījumā, piemēram, zarnu slimību gadījumos uzņemto barību ir grūtāk apstrādāt, kā rezultātā paildzinās pārstrādes laiks, kā arī barība var netikt pilnīgi sašķelta. Tipiskākais piemērs pārtikas nepanesībai ir laktozes (piena cukura) nepanesība. Zarnās ir atrodams enzīms laktāze, kuras uzdevums organismā ir sašķelt uzņemto laktozi, bet, ja šī enzīma nav vai tas ir nepietiekamā daudzumā, parādās tādi simptomi kā vēdera pūšanās, sāpes, šķidra, skāba, putaina vēdera izeja. Mūsdienās pastāv dažādas iespējas, kā izvairīties no šīs nepatīkamās organisma reakcijas – var atteikties no laktozi saturošiem pārtikas produktiem, bet var arī tos lietot, papildus uzņemot laktāzes preparātu. Pastāv arī iespēja iegādāties dažādus produktus, kuri ir speciāli veidoti, samazinot laktozes klātbūtni līdz niecīgam daudzumam, līdz ar to ir droši lietojami uzturā laktozes nepanesības gadījumā. Arī kvieši ir produkts, kurš mūsdienās izsauc plašu satraukumu par to, vai lietot, vai nelietot. Šeit jāatzīmē, ka alerģija pret kviešiem nav viens un tas pats, kas celiakija. Ja cilvēkam ir izmainīta organisma reakcija pret kviešiem, tad ir iespējami trīs varianti: 1) celiakija, kad zarnu biopsijā vēro bārkstiņu atrofiju un ir arī citi raksturīgie simptomi (turklāt pacients nepanes arī citus glutēnu saturošus produktus (rudzus, miežus)); 2) IgE noteikta alerģija, kam raksturīgi klīniskie simptomi (Alerģija pret kviešiem (IgE vai ne IgE noteikta), kas var izpausties dažādi. Šajos gadījumos pacientam parasti reakcijas rodas tikai pēc kviešu apēšanas, bet citus glutēnu saturošus produktus pacients var lietot uzturā); 3) glutēna nepanesība, kad, uzturā lietojot glutēnu saturošus produktus, tai skaitā kviešus, ir simptomi, taču veicot zarnu biopsiju, celiakijas pazīmes neatrod, (un alergoloģiskie testi ir negatīvi).

Alerģijām līdzīgas reakcijas

Dažādas pārtikas piedevas produktos var izraisīt reakcijas, ko dēvē par „pseidoalerģiju” jeb alerģijai līdzīgu sindromu. Šādas reakcijas visbiežāk izraisa mākslīgās krāsvielas, smaržvielas, antioksidanti, konservanti, emulgatori, saldinātāji un garšas pastiprinātāji. Šīm vielām nonākot organismā, var rasties ādas un gremošanas sistēmas simptomi, kā arī bronhu spazmas.

Ļoti bieži ir gadījumi, kad cilvēki vasarā pārēdas zemenes vai Ziemassvētkos mandarīnus un pēc tam sūdzas, ka sametušās pumpas. Izskaidrojums tam ir šāds – daudzi pārtikas produkti dabīgi satur bioloģiski aktīvas vielas vai histamīnu atbrīvojošas vielas, kuras var radīt simptomus, īpaši, ja produkts tiek lietots lielos daudzumos. Šādi produkti ir, piemēram, šokolāde, citrusaugļi, banāni, zemenes, dažādi sieri u.c.

Pārtikas alergēni

Ir zināmi aptuveni 170 pārtikas alergēni, kas var izraisīt IgE noteiktas alerģiskas reakcijas. Visbiežāk tie ir govs piens, olas, rieksti, zemesrieksti, kvieši, soja, zivis un vēžveidīgie. Zīdaiņu vecumā galvenie pārtikas alergēni ir govs piens un olas. Šie alergēni pēc uzbūves ir olbaltumvielas. Galvenie alergēni govs pienā – kazeīni (80%), α-laktalbumīns, β-laktoglobulīns, olā – ovomukoīds, ovalbumīns. Kazeīns un ovomukoīds saglabājas pēc termiskas apstrādes, savukārt α-laktalbumīns, β-laktoglobulīns un ovalbumīns maina savu struktūru un to aktivitāte kā alergēnam karsētā veidā augstā temperatūrā nav tik izteikta. Atkarībā no alerģijas smaguma, atšķiras produkti, ko cilvēks var lietot uzturā. Bieži bērni ar alerģiju pret govs pienu vai olu var lietot šos produktus termiski apstrādātā veidā (piemēram, krāsnī augstā temperatūrā ceptu produktu, kas satur pienu vai olu, tomēr to, vai un kādā veidā lietot produktus, kas satur alergēnu, katram pacientam individuāli izvērtē alergologs. Ja ir alerģija pret govs pienu zīdaiņiem, liela uzmanība jāpievērš dodamajiem maisījumiem. Nedrīkst izvēlēties govs piena maisījumu bez laktozes, maisījumu bērniem ar alerģijas risku (hipoalergēnus jeb daļēji hidrolizētus maisījumus (HA)) un lielākā daļa bērnu arī sojas un kazas piena maisījumu. Tā vietā lieto augstas pakāpes hidrolizētus maisījumus vai smagos gadījumos aminoskābju maisījumus. Bērnu alerģiju gadījumā, lielai daļai pacientu alerģija izzūd laikā līdz trīs līdz piecu gadu vecumam.

Pārtikas alerģijas izpausmes

  • Āda, gļotādas – nātrene, angioedēma jeb Kvinkes tūska, apsārtums, izsitumi, nieze, deguna tūska, deguna tecēšana, šķaudīšana, nieze, acu apsārtums, asarošana;
  • Kuņģa zarnu trakts – sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, asinis un/vai gļotas fēcēs, slikta svara dinamika;
  • Elpošanas sistēma – klepus, sēkšana, apgrūtināta elpošana, spiedoša sajūta krūtīs, balss aizsmakums;
  • Sirds asinsvadu sistēma – galvas reiboņi, ģībonis;
  • Sistēmiskas reakcijas jeb anafilakse.

Diagnostika

Pirmkārt, tiek ievākta anamnēze, tiek uzdoti ļoti daudz dažādi jautājumi par produktu lietošanu, par simptomu parādīšanos un izzušanu, par citām slimībām, lietotajiem medikamentiem utt. Dažkārt gan cilvēkiem šķiet, ka pietiek tikai ar veiktajām analīzēm, bet ārstam atbildes uz šiem jautājumiem sniedz svarīgu informāciju, kas ir nepieciešama diagnozes uzstādīšanai. Otrkārt, tiek veikta fizikālā izmeklēšana, lai novērtētu alerģiskās reakcijas izpausmes un smaguma pakāpi. Treškārt, tiek veikti testi. Tie var būt IgE noteikšana serumā un ādas dūriena tests vai arī atopijas aplikācijas tests, kad konkrētais alergēns tiek likts uz ādas un pēc tam vērota reakcija. Visi šie testi norāda tikai uz paaugstinātu jutību pret konkrēto alergēnu. Lai apstiprinātu vai izslēgtu diagnozi, nepieciešams veikt izslēgšanas diētu un pārtikas provokācijas testu, kas tiek uzskatīts par „zelta standartu” pārtikas alerģiju diagnostikā. Šajā gadījumā konkrētais alergēns tiek izslēgts no uztura uz divām līdz sešām nedēļām, un pēc tam tiek atsākta lietošana, lai novērotu, vai parādās simptomi. Izslēgšanas diētas laikā jābūt ļoti rūpīgam pret produktu izvēli, jāpēta sastāvs. Ja alerģiskie simptomi neizzūd izslēgšanas diētas laikā, tad jādomā, vai diēta ir stingri ievērota, vai iespējams cits iemesls vai alergēns. Ja simptomi izzūd, var veikt provokācijas testu. Simptomu izzušanai var būt arī cits cēlonis, piemēram,  slimības dabiskā gaita. Veicot izslēgšanas diētu ar sekojošu provokācijas testu, nosaka, vai konkrētais produkts izsauc simptomus un ir neieciešams to izslēgt no uztura, kā arī papildus tiek iegūta informācija par to, cik smaga reakcija pret konkrēto produktu ir pacientam. Ja provokācijas tests ir pozitīvs un parādās alerģiskās reakcijas simptomi, tad tas nebūt nenozīmē, ka tā tas būs vienmēr. Tādēļ pēc sešiem līdz divpadsmit mēnešiem pārtikas provokācijas tests parasti tiek atkārtots. Ja pacientam ir smaga alerģiska reakcija, kā, piemēram, anafilakse vai izteikti pozitīvi alergoloģiskie testi, iespējams jānogaida ilgāks laiks līdz pārtikas provokācijas testa veikšanai. Par to, kad un kur (mājās vai dienas stacionārā) veikt pārtikas provokācijas testu, vienmēr jākonsultējas ar alergologu).

IgE

IgE ir antivielas, kas veidojas alerģiskiem indivīdiem pēc pirmreizēja kontakta ar alergēnu. Tas nenorāda uz alerģijas smagumu, jo ir iespējamas arī smagas alerģiskas reakcijas arī pie ļoti maza IgE līmeņa, piemēram, maziem bērniem. Parasti to nosaka pacientiem, kuri vecāki par 4 mēnešiem. IgE līmenis ir mainīgs  – tas samazinās, mazinoties alerģijai. Atkarībā no vecuma, alerģijas smaguma un paša alergēna, rekomendē atkārtot analīzes ik 6-12 mēnešus, lai izvērtētu izmaiņas. Rezultātu obligāti jāvērtē kopā ar klīnisko ainu.

IgG4

IgG4 antivielas veidojas organismā kā normāla fizioloģiska atbildes reakcija pret uztura produktu. Tās ir nosakāmas gan pacientiem ar alerģiskām saslimšanām, gan veseliem indivīdiem. Tiek novērots, ja lieto kādu produktu, tad pret to arī ir antivielas. To līmenis bieži mazinās, kad produktu pārtrauc lietot, bet palielinās, kad atsāk lietošanu. Šīs uztura specifiskās IgG4 antivielas nenorāda uz pārtikas alerģiju vai nepanesību. To līmeņa pieaugums ir saistīts ar tolerances attīstību pret konkrētu alergēnu. IgE atkarīgo alerģisko reakciju gadījumā IgG4 pieaugums parasti ir saistīts ar simptomu mazināšanos. IgG4 antivielu noteikšana netiek rekomendēta pārtikas alerģiju diagnostikā, tomēr šīs analīzes ļoti bieži tiek veiktas un tiek veicināta neprecīza uztura alerģiju diagnostika.

Ārstēšana

Ja tiek apstiprināta alerģija pret kādu uztura produktu, kā terapiju pielieto izslēgšanas diētu, kā arī veikt simptomātisku ārstēšanu. Ja nepieciešams, iesaka uztura speciālista konsultāciju, lai palīdzētu koriģēt ēdienkarti un nerastos uzturvielu deficīts. Izslēgšanas diētai ir jābūt pamatotai, it īpaši bērniem, jo nepamatota izslēgšanas diēta negatīvi ietekmē bērna augšanu, dzīves kvalitāti bērnam un ģimenei, kā arī rada nevajadzīgus finansiālus izdevumus. Tādu smagu alerģisku reakciju gadījumos, kā anafilakse, nepieciešams rīkoties nekavējoties, kā pirmo līdzekli izvēloties adrenalīnu.

Zanda Mihailovska, topošā uztura speciāliste, OnPlate uztura speciālistu asistente

Avoti:

http://ansci.illinois.edu/static/ansc438/Milkcompsynth/milkcomp_protein.html

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3634986/