Kas tad īsti ir šķiedrvielas?

Šķiedrvielas ir visu augu, arī zāles un koksnes galvenā sastāvdaļa, kas tievajā zarnā nesadalās un neuzsūcas,  jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu ar uzturu uzņemtās šķiedrvielas sašķelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, tomēr uzturā šķiedrvielas ir nepieciešamas, jo tās stimulē zarnu peristaltiku, veicina gremošanas sulu izdali un holesterīna izvadi no organisma un labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru.

Šķiedrvielas tiek iedalītas ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās. Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas ir pektīni, oligosaharīdi, rezistentā ciete. Tās gandrīz pilnībā sadala resnās zarnas mikroorganismi. Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas ir celuloze, hemiceluloze, lignīns. Resnās zarnas mikroorganismi celulozi un hemicelulozi sadala nedaudz, bet lignīnu nesadala nemaz.

Nešķīstošās šķiedrvielas saista daudz ūdens, tā sašķidrinot zarnu saturu. Ieteicamais šķiedrvielu daudzums dienā veselam cilvēkam ir 30-35g, ņemot vērā sekojošu attiecību nešķīstošajām un šķīstošajām – 3 pret 1.

Tās ir nozīmīgas, jo veic daudzas vajadzīgas funkcijas, tās nevar uzskatīt par mazvērtīgām. Dod apjomu zarnām. Ar šķiedrvielām bagāts uzturs sniedz ilgāku sāta sajūtu, tāpēc arī cukura līmeņa svārstības nav tik straujas, bet ir vienmērīgas; optimizē holesterīna vielmaiņu, daļēji izvadot apēsto un veicinot žultsskābju izvadīšanu no gremošanas trakta. Virkne balastvielu, piemēram, pektīnvielas, uzsūc nevēlamas lietas – toksīnus vai ķimikālijas. Bieži vien cilvēkiem ēdienkarte sastāv no rūpnieciski ražotiem produktiem, tāpēc satur mazāk šķiedrvielu. Ja ēdienkartē ir šāda pārtika, tad dzīves laikā var attīstīties dažādas slimības. Tāpēc ēdienkartē ir jāiekļauj pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, ogas, pākšaugi, rieksti, sēklas. Protams, tas nenozīmē, ka ir jākļūst par veģetārieti.