Kas ir laktoze un kur tā rodas?

Ar vārdu “laktoze” ikdienā sastopamies visai bieži, un arvien pieaug to produktu skaits, uz kuru iepakojumiem parādās uzraksts “bez laktozes”. Būtībā tas ir cieši saistīts ar nu jau plaši izplatīto vegānu dzīvesveidu, lai informētu patērētāju, ka produkts nesatur dzīvnieku valsts piena produktos esošo cukuru, kā arī to, ka produktam laktoze netiek pievienota mākslīgi. Tikpat svarīga šī informācija ir cilvēkiem ar laktozes nepanesību vai alerģijām pret piena cukuru.

Kas tad īsti ir laktoze?  

Laktoze jeb piena cukurs ir ogļhidrāts, kas dabīgi atrodams pienā un piena produktos. Laktozei nav izteiktas garšas un tā ir ievērojami mazāk salda par mums labi zināmo galda cukuru jeb saharozi [1].

Laktoze ir disaharīds, kas nozīmē, ka tās molekulu veido divu monosaharīdu – glikozes un galaktozes – atlikumi. Abi šie monosaharīdi kalpo par enerģijas avotu šūnām, bet, lai līdz enerģijai nonāktu, organismam vispirms ir jāsašķeļ laktoze līdz glikozei un galaktozei. Lai notiktu šķelšanas process, gremošanas traktā izstrādājas specifisks laktozi šķeļošs enzīms – laktāze.

Apēdot piena cukuru saturošu produktu un tam nonākot gremošanas traktā, uz laktozi iedarbojas šis enzīms un sašķeļ to glikozē un galaktozē, kas tālāk caur asinsriti nonāk šūnās un tur tiek izmantoti enerģijas iegūšanas nolūkos [1, 2].

Kādos produktos laktoze atrodama dabīgi un kādiem to pievieno mākslīgi?

Jau pats nosaukums – piena cukurs – pasaka priekšā, ka galvenokārt to var sastapt pienā un citos piena produktos: sierā, jogurtā, saldējumā, sviestā utt. Šādos produktos laktoze atrodas jau dabīgi. Piemēram, pienā tā sastāda aptuveni 4,8% no kopējā produkta daudzuma, kas ir salīdzinoši konstants lielums un būtiski nemainās starp atšķirīgām govju šķirnēm [3].

Rūpniecībā laktozi lielākoties izmanto pienskābās baktērijas fermentācijas procesos, piemēram, ražojot jogurtu vai sieru. Mazāk populāri laktozes izmantošanas veidi ir ražojot šokolādi (īpaši piena šokolādi), bērnu pārtiku, maizi, cepumus, brokastu pārslas un citus miltu izstrādājumus. Tā kā laktozei pašai nav izteiktas garšas, tās pievienošana produktiem neizmaina to sākotnējo garšu [2, 3, 5].

Vēl bez tā laktoze nereti ir atrodama arī saldētos un konservētos dārzeņos, jo palīdz novērst produkta krāsas maiņu. Laktozi sastop arī vairākos pulverveida pārtikas produktos – sausajās zupās, gatavajās mērcēs, maltīšu aizstājējos, arī kartupeļu čipsos un citur [5].

Plašāk izplatīta ir laktozes izmantošana farmācijas rūpniecībā kā lēta pildviela vai apvalks tabletēm un kapsulām. Taču jāmin, ka tabletes satur pavisam niecīgu laktozes daudzumu, kas lielu daļu cilvēku neietekmē. Uzmanīties vajadzētu cilvēkiem ar laktozes nepanesību vai alerģiju pret to. Laktozes uzņemšanu iesaka ierobežot un kontrolēt arī diabēta pacientiem, jo laktoze ir viens no cukura veidiem [2, 5].

Kas ir laktozes nepanesība?

Laktozes nepanesība ir izplatīta visā pasaulē. Tā skar aptuveni 75% pasaules iedzīvotāju, visvairāk Āfrikā un Āzijā dzīvojošos, mazāk Eiropā. Cilvēkiem, kuriem ir šāds traucējums, nākas saskarties ar gremošanas trakta problēmām ikreiz, kad uzturā tiek lietoti piena produkti. Tas var izraisīt nepatīkamus simptomus un atstāt negatīvu ietekmi uz dzīves kvalitāti [2].

Laktozes nepanesība nozīmē, ka organisms nespēj sašķelt piena cukuru, jo gremošanas traktā neizstrādājas nepieciešamais enzīms – laktāze –, vai arī tas tiek izstrādāts pavisam niecīgos daudzumos. Ja organismā šī enzīma nav, tad ar pārtiku uzņemtā laktoze pārvietojas pa gremošanas traktu nesašķeltā veidā un izraisa nepatīkamus simptomus, un attiecīgi tālāk izmantot enerģijas ieguvei to nevar. Zarnu baktērijām iedarbojoties uz nesašķelto laktozi, sākas rūgšanas procesi, kas rada vēdera uzpūšanos, caureju, sliktu dūšu un pat vemšanu [2,4].

Šādam gremošanas traucējumam iemesli var būt dažādi, piemēram, zarnu sieniņu infekciju rezultāts. Arī ar vecumu laktāzes aktivitāte var samazināties, to nosaka ģenētika. Tā kļūst mazāk aktīva arī pēc vairāku dienu badošanās [2].

Cilvēkiem ar laktozes nepanesību no ēdienkartes vajadzētu izslēgt piena un citus laktozi saturošus produktus, kā arī pastiprinātu uzmanību pievērst jebkura rūpnieciski ražota produkta sastāvam. Svarīgi ņemt vērā, ka, atsakoties no piena produktiem, ievērojami samazinām uzņemtā kalcija un dažu vitamīnu daudzumu. Lai mazinātu risku saslimt ar osteoporozi, papildus ieteicams uzņemt citus kalciju saturošus produktus, piemēram, augu izcelsmes sojas pienu, svaigi spiestu apelsīnu sulu, sezama sēklas, auzu pārslu putru, mandeles un citus [2].

Rakstu sagatavoja OnPlate uztura speciālistu komanda – topošā uztura speciāliste Ieva Gaile un sertificēta uztura speciāliste Līga Balode.

Informācijas avoti:

  1. Kristin Hendrickson (Oct. 03, 2017). “What type of carbohydrate is lactose?”. Iegūts no: https://www.livestrong.com/article/408075-what-type-of-carbohydrate-is-lactose/
  2. Helen West (June 24, 2017). “Lactose intolerance 101- Causes, Symptoms ant Treatment”. Iegūts no: https://www.healthline.com/nutrition/lactose-intolerance-101#section5
  3. Silvija Dreijere, LLKC. “No kā sastāv piens?” Iegūts no: http://new.llkc.lv/sites/default/files/baskik_p/pielikumi/no_ka_sastav_piens.pdf
  4. “Vadlīnijas/ laktozes(piena cukura) nepanesība”. Iegūts no: https://www.gastroenterologs.lv/lv/vadlinijas/laktozes-piena-cukura-nepanesiba.html
  5. Jessica Jacobs (Oct. 03, 2017). “Uses oflactose”. Iegūts no: https://www.livestrong.com/article/432020-uses-of-lactose/