Fitoestrogēni un to ietekme uz sievietes organismu

Fitoestrogēni mūsdienās tikai vairo savu popularitāti, arvien biežāk gozējoties dažādos uztura tēmām veltītos rakstos, un it īpaši tajos, kas saistīti ar sievietes veselību. Tomēr reti kam ir radusies skaidra izpratne – kad tas īsti ir fitoestrogēni, un kam tie ir vajadzīgi?

Kas ir estrogēni?

Estrogēni ir dzimumhormonu grupa, kas veicina sievišķo īpašību attīstību un uzturēšanu cilvēka organismā. Tiem ir būtiska loma sievietes sekundāro dzimumpazīmju veidošanā, kā arī menstruālā cikla un reproduktīvās sistēmas regulēšanā. Sievietes organismā veidojas trīs veidu dabiskie estrogēni:

  • Estrons (E1): Vāja estrogēna forma, un vienīgais veids, kas arī pēc menopauzes nelielos daudzumos turpina veidoties virsnierēs, mukuļaudos un, galvenokārt, taukaudos. Tieši tāpēc varētu teikt, ka “veselīgas” tauku rezerves sievietēm palīdz vieglāk pārvarēt menopauzi.
  • Estradiols (E2): Galvenais un stiprākais sievietes estrogēns. Tas ir steroīdais hormons, kas veidojas olnīcās.
  • Estriols (E3): Vājākais no estrogēniem, un pēc būtības ir atkritumviela, kas rodas pēc tam, kad ķermenis ir izmantojis estradiolu. Grūtniecība ir vienīgais laiks, kad sievietes organismā ir ievērojams estriola daudzums, jo to producē placenta.

Tātad faktiski galvenais “diriģents” sievietes organismā ir estradiols, ko producē olnīcas un, kad olnīcas to beidz izdalīt, iestājas menopauze. Lai atvieglotu menopauzes periodu, daudzas sievietes sāk lietot fitoestrogēnus.

Kas tad patiesībā ir fitoestrogēni un ar ko tie atšķiras no estrogēniem?

Fitoestrogēni ir dabiski sastopami polifenoli, nesteroīdi augu savienojumi. Divas pētītākās un pazīstamākās fitoestrogēnu grupas ir izoflavoni, ko iegūst no sojas pupiņām, un lingāni, ko iegūst no linsēklām. Taču tie niecīgos daudzumos ir sastopami arī ļoti daudzos augļos un dārzeņos. Fitoestrogēni strukturāli līdzinās estrogēnam un mērķa orgānos var darboties gan tāpat kā estrogēns (agonistiski), gan pretēji (antagonistiski).

Pārtikā fitoestrogēni atrodas bioloģiski neaktīvā formā, jo tie ir saistīti ar glikozīdgrupu. Kad fitoestrogēni tiek uzņemti, sākas to aktivēšana. Par to ir atbildīgas zarnu traktā esošās baktērijas – tās atšķeļ no fitoestrogēniem glikozīdu grupu, un tie nu jau aktīvā veidā nonāk asinsritē un dodas uz mērķa orgāniem, kur saistās ar estrogēnu receptoriem. Taču fitoestrogēniem piemīt vāja estrogēniska iedarbība, jo tie ar estrogēnu receptoriem saistās daudz vājāk nekā dabiskais estrogēns.

Kā fitoestrogēni ietekmē sievietes organismu?

Vairāki pētījumi ir pierādījuši to, ka sievietes veselību menopauzē fitoestrogēni ietekmē pozitīvi. Tā kā menopauzi raksturo olnīcu funkciju izbeigšanās, pakāpeniski samazinās arī estradiola veidošanās olnīcās, līdz beidzas pavisam. Līdz ar to menopauzē estrogēna receptori ir gandrīz “tukši”. Uzņemot papildus fitoestrogēnus, estrogēna receptori ar tiem var viegli aizpildīties, radot kaut arī vāju, tomēr proestrogēnu iedarbību. Pateicoties šai iedarbībai, būtiski samazinās menopauzes simptomi un sieviete jūtas daudz labāk. Klīniskie pētījumi ir pierādījuši arī fitoestrogēnu labvēlīgo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu, nervu sistēmu, kā arī kaulaudiem.

Taču svarīgi atcerēties, ka jaunas un auglīgas sievietes organismam fitoestrogēni var kaitēt. Reproduktīvajā vecumā sievietes organismā dabiski veidojas estrogēns pietiekamā daudzumā. Ja šajā laikā tiek uzņemti vēl papildus fitoestrogēni, tad tie ar dabisko estrogēnu sāk konkurēt par estrogēna receptoru vietām. Tā kā fitoestrogēna darbība ir vājāka, izcīnot receptora vietu, tas var samazināt kopējo endogēno estrogēnu aktivitāti mērķa orgānos. Tas jaunajām sievietēm var izraisīt neregulāru menstruālo ciklu un pat neauglību.

Fitoestrogēni sievietes organismam patiesi nozīmīgi ir tikai tad, kad dabiskā estrogēna producēšana būtiski samazinās – menopauzes laikā. Pateicoties papildus uzņemtajiem fitoestrogēniem, sieviete jūtas labāk un līdz ar to tiek uzlabota viņas dzīves kvalitāte. Tieši tāpēc fitoestrogēnus noteikti var uzskatīt par lielisku veidu, kā vieglāk pārvarēt menopauzes periodu.

 

Šobrīd SIA “OnPlate” sadarbība ar Rīgas domes Labklājības departamentu nodrošina veselības veicināšanas nodarbības sievietēm, kurās speciālisti stāsta par premenopauzes un menopauzes tēmu. Projekta ietvaros norisinās arī uztura speciālistes nodarbības, kurās noteikti tiks pieminēti fitoestrogēni, kā arī daudzas citas un iespējams tieši Tevi interesējošas tēmas!

 

Rakstu sagatavoja OnPlate uztura speciālistu komanda – topošā uztura speciāliste Laima Givoina un sertificēta uztura speciāliste Tatjana Tepo.

 

Izmantotā literatūra:

[1] Nichols, H. 2018. Everything you need to know about estrogen. Iegūts no https://www.medicalnewstoday.com/articles/277177.php

[2] Aronson, J. K. 2016. Phytoestrogens. Meyler’s Side Effects of Drugs, Sixteenth Edition.

[3] Patisaul, H. B. and Jefferson, W. 2010. The pros and cons of phytoestrogens. Front Neuroendocrinol. 31(4): 400-419.