L-karnitīns

Pēdējā laikā pastiprinātu uzmanību izpelnījies “brīnumlīdzeklis” ar nosaukumu L-karnitīns. Līdz šim tas vairāk bija pazīstams sportistu vidū, jo tas tiek lietots ar mērķi palielināt darbaspējas un izturību fiziskās slodzes laikā. Šobrīd interesentu loks ir paplašinājies, jo ievērību ir guvis fakts, ka L-karnitīns veiksmīgi samazina tauku līmeni organismā un cīnās ar lieko svaru. Bet vai tas patiešām tā arī strādā?

Kas tad īsti ir L-karnitīns?

L-karnitīns sintezējas aknās un nierēs no lizīna un metionīna, un tā galvenā funkcija organismā ir taukskābju transportēšana uz mitohondrijiem, kur oksidēšanās rezultātā rodas enerģija. Uzturā L-karnitīns ir sastopams dzīvnieku valsts produktos, it īpaši sarkanajā gaļā un piena produktos. Mūsu organismā L-karnitīns uzkrājas skeleta un sirds muskuļos.

Daudzums, kādā L-karnitīns sintezējas organismā, ir pietiekams, lai nodrošinātu šīs vielas pamatfunkcijas, tomēr mūsdienās arvien vairāk cilvēku savā ikdienā to uzņem papildus uztura bagātinātāju veidā. Lai gan uztura bagātinātāji palielina L-karnitīna koncentrāciju asins plazmā, nav ticamu pierādījumu, ka paaugstināta L-karnitīna uzņemšana palielina muskuļu spēku vai pastiprina izturību. 

L-karnitīns un tauku zaudēšana.

Pēdējos gados popularizēts tiek uzskats, ka L-karnitīns ir derīgs ne tikai sportistiem, bet, ka tam piemīt arī taukus dedzinošas īpašības. Vai tā tiešām ir?

Šis pieņēmums šķiet loģisks, ja domājam par to, ka L-karnitīns veicina tauku nogādāšanu mitohondrijos, kur tie tiek “pārvērsti” enerģijā. Līdz ar to L-karnitīnam vajadzētu palīdzēt regulēt svaru, palielinot taukskābju mobilizēšanas un šķelšanas ātrumu, kā arī veicinot to vielmaiņu.

Tomēr šobrīd trūkst pietiekami plaši un kvalitatīvi pētījumi, kas apliecinātu L-karnitīna labvēlīgo ietekmi uz svara zudumu – pētījumi, kas veikti līdz šim, ir nepārliecinoši un nespēj dot viennozīmīgu atbildi.

Vai iekļaut L-karnitīnu savā ikdienas dzīvē?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, svarīgākais, ko der atcerēties, ir, ka mūsu organismā L-karnitīns jau tāpat ir sastopams, pat nelietojot uztura bagātinātājus. Veselam, normāli funkcionējošam cilvēkam nav iemesla raizēties par L-karnitīna daudzumu organismā un nepieciešamību to papildus uzņemt dažādu preparātu veidā.

L-karnitīna lietošanu noteikti vajadzētu izvērtēt kopā ar speciālistu, jo pašlaik trūkst pierādījumu, kas spētu patiesi apstiprināt izslavētos pozitīvos ieguvumus no šīs vielas lietošanas. Toties parādās vairāki pētījumi par to, ka pastiprināta L-karnitīna uzņemšana varētu izraisīt dažādas blakusparādībās, kā, piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, krampjus un caureju, kā arī radīt zivīm līdzīgu ķermeņa smaku.

Ja nu tomēr izvēlaties preparātu, svarīgi ir pievērst uzmanību “L-” burtam – bioloģiski aktīvā darbība piemīt tikai karnitīna “L-” formām, tādēļ, ja norādīts “D-” burts vai arī burts nav norādīts vispār, šāds preparāts ir sintētisks un bioloģiski neaktīvs.

 

Rakstu sagatavoja Ieva Gaile, OnPlate asistente.

 

[1] Bodnieks E., Neimane L. un Zariņš Z. 2015. Uztura mācība. Sestais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga. Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds.

[2] Mawer, R. 2016. L-Carnitine. Iegūts no https://www.healthline.com/nutrition/l-carnitine#section1

[3] Butler, N. 2017. L-Carnitine for Weight Loss: Fact or Fiction? Iegūts no: https://www.healthline.com/health/l-carnitine-weight-loss#2

[4] PEN. Healthy Weight/Obesity – Dietary Supplements. Iegūts no: http://www.pennutrition.com.db.rsu.lv/KnowledgePathway.aspx?kpid=15325&pqcatid=146&pqid=18769&kppid=18770&book=References&num=1#References

[5] Stephens, F. B. et al. 2006. Insulin stimulates L-carnitine accumulation in human skeletal muscle. FASEB J. 20(2): 377-379.

[6] Kim, J., Park, J. and Lim, K. 2016. Nutrition Supplements to Stimulate Lipolysis: A Review in Relation to Endurance Exercise Capacity. Journal of Nutritional Science and Vitaminology. 62(3): 141-161.

Olīveļļa – vai atļauts izmantot cepšanai?

Olīveļļa ir būtiska sastāvdaļa Vidusjūras diētā un tiek slavēta ar pozitīvajām īpašībām, ko tā sniedz mūsu organismam. Tomēr vai tā ir piemērota cepšanai?

Olīveļļa tiek iegūta no olīvkoka augļiem, kurus uzturā lieto arī veselus. Veikalos ir pieejama neapstrādātā olīveļļa (extra virgin) un apstrādātā jeb rafinētā olīveļļa. Neapstrādātā olīveļļa satur vairāk antioksidantu un labo taukskābju nekā pārstrādātā, parastā olīveļļa [1]. Eļļu var lietot svaigā veidā, piemēram, pie salātiem, bet pastāv dažādi viedokļi par to, vai olīveļļu drīkst izmantot arī cepšanai.

No visiem eļļas sastāvā esošajiem taukiem, 14% ir piesātinātās taukskābes, bet 73% – mononepiesātinātās taukskābes. Tas nozīmē, ka olīveļļa ir izturīga pret karsēšanu un mazāk pakļauta oksidācijai nekā citas augu eļļas, kurās dominē polinepiesātinātās taukskābes. Tās sastāvā ir spēcīgi antioksidanti un E vitamīns, kas ievērojami samazina skābekļa negatīvo ietekmi uz eļļu cepšanas laikā. Neapstrādātās olīveļļas dūmojuma punkts ir diezgan augsts – 190-215°C, kuru sasniedzot eļļa sāk degradēties un izdalīt kaitīgas vielas, respektīvi, parādās dūmi [2].

Gatavojot ikdienas apstākļos, olīveļļa nezaudē savus antioksidantus. Tas notiek ekstremālos apstākļos, karsējot to 36 stundas 180°C [3]. Iekļaujot uzturā olīveļļu, būtiski samazinās sirds un asinsvadu slimību risks, normalizējas holesterīna līmenis asinīs, kā arī samazinās krūts vēža risks [4]. Fritējot dārzeņus maksimāli neapstrādātā olīveļļā, tie iegūst antioksidatīvās īpašības no olīveļļas, tomēr ir jāatceras, ka tie kļūst arī kalorijām bagātāki [5].

Varam secināt, ka olīveļļa ir viena no labākajām eļļām, kas iztur karsēšanu, tāpēc to noteikti var izmantot cepšanai.

 

Rakstu sagatavoja Līva Suharevska.

 

[1] Gretchen Stelter. 2016. Extra virgin olive oil or olive oil: Which is healthier? Iegūts no: https://www.medicalnewstoday.com/articles/318397.php?sr

[2] Kris Gunnars. 2017. Is It a Good Idea to Cook With Olive Oil? A Critical Look. Iegūts no:
https://www.healthline.com/nutrition/is-olive- oil-good- for-cooking

[3] Allouche, Y. et al. 2007. How Heating Affects Extra Virgin Olive Oil Quality Indexes and Chemical Composition. Journal of Agricultural and Food Chemistry. 55 (23): 9646-9654.

[4] Christian Nordqvist. 2017. What are the health benefits of olive oil? Iegūts no: https://www.medicalnewstoday.com/articles/266258.php

[5] Universidad de Granada. Vegetables fried in extra virgin olive oil have more beneficial properties than when boiled. Iegūts no: https://www.ugr.university/pages/ugr_news/news_archive/science/benefitsofevoo

Ko un vai ēst treniņa laikā?

Vai kādreiz esi aizdomājies par uzturvielu uzņemšanu tieši treniņu laikā? Te nav domāta ēšana jeb enerģijas uzņemšana pirms treniņa vai atjaunošanās pēc fiziskās slodzes, bet gan rezervju papildināšana sportošanas brīdī. Par to būtu jāsāk domāt, ja treniņa laiks pārsniedz 45-60 minūtes un intensitāte ir augsta.

Jebkuram sportistam pastiprināta uzmanība jāpievērš šķidruma uzņemšanai, jo tas treniņa laikā tiek zaudēts svīstot. Vislabāk uzņemt specializētos sporta dzērienus, kuru sastāvā ir nātrija sāļi. Ja organismā būs pietiekams šķidruma līmenis, tas vieglāk pielāgosies apkārtējai videi un uzturēs nemainīgu ķermeņa temperatūru, pateicoties kam, attiecīgi jutīsies enerģiskāks un spējīgāks veikt fizisku darbu. Turpretim šķidruma deficīts paātrina sirds ritmu, kas iedarbojas pretēji un pasliktina treniņa kvalitāti.

Jāpiebilst, ka nepieciešamais šķidruma daudzums, kas jāuzņem treniņa laikā, būs atkarīgs no treniņa specifikas un ilguma. Vienā stundā iespējams zaudēt no 500 ml līdz pat 2 l šķidruma. Visvairāk svīdīs tie sportisti, kuri atradīsies siltās telpās vai arī veiks augstas intensitātes fizisku slodzi. Taču jāatzīst, ka ar ūdens uzņemšanu treniņa laikā nevajadzētu arī pārlieku aizrauties. Ja sportists uzņems pārāk lielu šķidruma daudzumu un svīdīs tikai nedaudz, palielināsies risks iegūt hiponatriēmiju (tā ir zema nātrija koncentrācija asinīs, kas vēl pazīstama kā saindēšanās ar ūdeni).

Sportistiem, kuri trenējas aukstās telpās, piemēram, daiļslidotājiem, hokejistiem, slēpotājiem un citiem, ieteicams treniņu laikā uzņemt tikai siltu ūdeni, tādējādi samazinot ķermeņa temperatūras svārstības. Vislabākā izvēle šķidruma uzņemšanai treniņu laikā ir sporta dzērieni, kuru sastāvā ir elektrolīti (tie gan remdēs slāpes, gan arī atjaunos izsvīdušā nātrija līmeni asinīs) un ogļhidrāti (tie vairos enerģiju).

Vēl jāpiemin, ka sportistiem, kuru treniņu laiks pārsniedz vienu stundu un paša treniņa intensitāte ir augsta, būtu ieteicams padomāt ne tikai par šķidruma uzņemšanu, bet arī par pārtikas produktiem, kuri satur daudz ogļhidrātu, proteīnu un elektrolītu. Nav ieteicams šīs uzturvielas uzņemt ar ikdienišķiem pārtikas produktiem, kā, piemēram, banāniem, jo tie radīs smaguma sajūtu vēderā, kas liegs aktīvi turpināt iesākto treniņu. Vislabākā izvēle ir sportistiem paredzētie uztura bagātinātāji želeju formā vai kokteiļi, kuru sastāvā ietilpst visas nepieciešamās uzturvielas.

Uzņemot ogļhidrātus treniņa laikā, vislielāko ieguvumu saņems centrālā nervu sistēma un muskuļi. Stundā ieteicams uzņemt 30-60 gramus ogļhidrātu vai 400-800 ml sporta dzēriena. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka sportistiem, kuru treniņa laiks nepārsniedz vismaz 45-60 minūtes, nevajadzētu īpaši uztraukties par uzturu treniņu laikā.  Ja organisms ir iepriekš sagatavots un laicīgi nodrošināts ar nepieciešamajām uzturvielām, tad glikogēna līmenis asinīs būs pietiekošs un par rezervju atjaunošanu treniņa laikā jādomā nebūs.

 

Rakstu sagatavoja Ieva Gaile, OnPlate asistente.

 

[1] Bodnieks E., Neimane L. un Zariņš Z. 2015. Uztura mācība. Sestais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga. Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds.

[2] Susan Lanham-New, Samantha Stear, Susan Shirreffs, Adam Collins. 2011. Sport and Exercise Nutrition. Avalaible from: https://ebookcentral-proquest-com.db.rsu.lv/lib/rsub-ebooks/reader.action?docID=698139 [viewed 29.11.2017.]

[3] Ronald J. Maughan. 2013. An Ioc Medical Commission Publication, Sports Nutrition : IOC Medical Commission Publication, Sports Nutrition. Available from: https://ebookcentral-proquest-com.db.rsu.lv/lib/rsub-ebooks/reader.action?docID=1409889 [viewed 30.11.2017.]

[4] Barbara L.Drinkwater. 2008. Women in Sport : An IOC Medical Commission Publication, Women in Sport. Available from: https://ebookcentral-proquest-com.db.rsu.lv/lib/rsub-ebooks/reader.action?docID=351678 [viewed 29.11.2017.]