Imunitātes recepte

Tā kā laikapstākļi joprojām neiepriecina ar pavasara siltumu, katram no mums ir svarīgi aizdomāties, kā stiprināt savu imunitāti un saglabāt stipru veselību. Tieši tāpēc šodien dalos ar šo lielisko imunitātes recepti, kas palīdzēs jums justies veseliem un enerģijas pilniem pat visaukstākajās dienās!

Sastāvdaļas:

  • 200 g žāvētu aprikožu;
  • 200 g žāvētu plūmju;
  • 200 g rozīņu;
  • 200 g valriekstu;
  • 2 ēdamkarotes medus.

Pagatavošana:

  • Nosver un sagatavo visas nepieciešamās sastāvdaļas;

  • Visas sastāvdaļas samaļ kopā gaļas maļamajā mašīnā;

  • Pievieno 2 ēdamkarotes medus un kārtīgi izmaisa;

  • No izvedojušās masas veido nelielas lodītes – veselīgas žāvētu augļu konfektes, un liek ledusskapī.

Visi žāvēti augļi satur daudz vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Piemēram, žāvētās aprikozes un plūmes satur A, C, PP vitamīnus un B grupas vitamīnus, kā arī tādas minerālvielas kā dzelzs, kas ir pilnīgi nepieciešams normālam asinsrades procesam, magnijs un kālijs, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu un kalcijs, kas nepieciešams kaulu, nagu un matu veselībai. Rozīnes ir pazīstamas ar savu spēju labvēlīgi ietekmēt organisma vielmaiņu. Valrieksti satur E vitamīnu, antioksidantus, kāliju, olbaltumvielas, šķiedrvielas un pretiekaisuma vielas, tātad, spēj lieliski samazināt saslimšanas risku, savukārt medus ir pazīstams ar savām antibakteriālajām īpašībām.

Ir acīmredzams, ka šī recepte ir labākais un, iespējams, garšīgākais veids, kā nostiprināt savu imunitāti un veselību tad, kad mums tas ir visvairāk nepieciešams. Ēdot šādas veselīgas konfektes katru dienu, pa vienai vai pāris konfektēm rītā un vakarā, būsiet nodrošinājuši savam organismam nepieciešamo minerālvielu, vitamīnu un citu nozīmīgu vielu devu. Šādas konfektes var ēst arī ar svaigiem augļiem un ogām, kā arī pie tējas, pievienojot tai citronu un ingveru. Ļaujiet vaļu fantāzijai un esiet veseli!

 

Rakstu sagatavoja Laima Givoina, OnPlate asistente.

Transtaukskābes un to ietekme uz cilvēka organismu

Mūsdienu pasaulē droši vien būtu grūti atrast tādu cilvēku, kurš ne reizi nav dzirdējis biedējošo vārdu “transtaukskābes”. Pēdējā laikā par transtaukskābēm tiek runāts arvien vairāk, tāpēc ir īstais laiks, lai tiktu skaidrībā – kas tad īsti ir transtaukskābes un kā tās ietekmē mūsu organismu?

Transtaukskābes ir nepiesātināto taukskābju molekulas ar vismaz vienu dubultsaiti “trans” konfigurācijā. Ir trīs veidi, kā transtaukskābes nonāk pārtikas produktos:

  1. Dabiskā ceļā – baktēriju ietekmē, atgremotājdzīvnieku, piemēram, govju un aitu gremošanas orgānos pārveidojas nepiesātinātās taukskābes un veidojas transtaukskābes. Tādā veidā transtaukskābes nonāk šo dzīvnieku gaļā, taukos un pienā;
  2. Rūpnieciski hidrogenējot augu eļļas, tauku pastu un margarīnu ražošanai;
  3. Karsējot taukus un cepot pārtikas produktus eļļā augstā temperatūrā.

Tātad transtaukskābes ir sastopamas liellopa, jēra un aitas gaļā, kā arī visos izstrādājumos, kas satur vai ir ražoti no šo dzīvnieku piena un gaļas, piemēram, margarīnā, tauku pastās, konditorejas izstrādājumos, kā arī ceptos eļļā un fritētos pārtikas produktos.

Daudzos pētījumos tika pierādīts, ka transtaukskābes paaugstina zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna jeb “sliktā” holesterīna līmeni, taču samazina augsta blīvuma lipoproteīnu jeb “labā” holesterīna līmeni asinīs. Paaugstinoties “sliktā” holesterīna līmenim asinīs, būtiski palielinās koronārās sirds slimības un citu sirds un asinsvadu slimību risks.

Lai uzlabotu pārtikas produktu kvalitāti un pasargātu iedzīvotājus no transtaukskābju uzņemšanas ar pārtiku, tādējādi samazinot sirds un asinsvadu slimību risku, Latvijā transtaukskābju pieļaujamo daudzumu pārtikas produktos regulē spēkā esošs tiesību akts “Noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos”, kas nosaka, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 2 g uz 100 g kopējā tauku daudzuma. Tas nozīmē, ka ražotājiem transtaukskābes ir jāaizstāj ar citiem tauku veidiem.

Ir svarīgi saprast, ka savas ēdienkartes sakārtošana ir pirmais solis uz ikdienu, kas nesatur transtaukskābes. Labākais veids, kā to izdarīt, ir sākt jau ar šodienu un dot priekšroku veselīgam, mājās gatavotam ēdienam, nevis veikalā nopērkamiem pusfabrikātiem.

 

Rakstu sagatavoja Laima Givoina, OnPlate asistente.

 

[1] Douglas Mann, Douglas Zipes, Peter Libby, Robert Bonow “Braunwald’s Heart Disease: A Textbook of Cardiovascular Medicine, 10th Edition” https://www.clinicalkey.com/#!/content/book/3-s2.0-B9781455751341000469?scrollTo=%23hl0000820

[2] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/aktualitates_aktualitates_augsas_virsdala_ba89d22083b17edac22575a6002bb060/trans_tauki.pdf

[3] Baker Heart IDI, and Diabetes Institute, Melbourne, Australia. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24636816

[4] https://likumi.lv/ta/id/282210-noteikumi-par-maksimali-pielaujamo-transtaukskabju-daudzumu-partikas-produktos