Semināri sēdoša darba veicējiem

Ja esi sēdoša darba veicējs, aicinām apmeklēt BEZMAKSAS seminārus par veselīgu un sabalansētu uzturu un praktiskas vingrošanas nodarbības!

Sēdoša darba darītājiem regulāra un pareiza izkustēšanās ir īpaši svarīga, jo liela daļa ikdienas paiet, sēžot vienveidīgās un neveselīgās pozās, kas nenāk par labu kopējam veselības stāvoklim un pašsajūtai. Regulāra vingrošana uzlabos stāju, attīstīs muskulatūru, liks pareizi elpot, nodrošinot organismu ar skābekli.

Savukārt veselīga un pilnvērtīga uztura ieradumi ir svarīgi ikvienam, jo tieši uzturs ir pamatā labai veselībai, nodrošinot organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un visām nepieciešamajām uzturvielām.

Jūnijā nāc uz 2 nodarbību ciklu:

  • 12. jūnijā plkst. 17:30-19:30 (Avotu ielā 41, OnPlate uztura skola) uztura speciālistes Tatjanas Tepo nodarbībā uzzināsi, kā sēdošs dzīvesveids ietekmē mūsu uztura paradumus, dzirdēsi ieteikumus, kā uzlabot savu ikdienas ēdienkarti, varēsi noteikt savu ķermeņa kompozīciju ar bioimpedances svaru palīdzību, kā arī pagatavosi veselīgus našķus.
  • 15. jūnijā plkst. 17:30-19:00 (Dzirnavu iela 16, Veselības centrs Vivendi) fizioterapeites Annas Sproģes nodarbībā uzzināsi, kāda ir fizisko aktivitāšu nozīme mūsu ikdienas dzīvē, it īpaši sēdoša darba veicējiem, kā arī varēsi praktiski apgūt dažādus vingrinājumus, kas paredzēti veselības stiprināšanai un uzlabošanai.

Semināri sēdoša darba veicējiem

Ja esi sēdoša darba veicējs, aicinām apmeklēt BEZMAKSAS seminārus par veselīgu un sabalansētu uzturu un praktiskas vingrošanas nodarbības.

Sēdoša darba darītājiem regulāra un pareiza izkustēšanās ir īpaši svarīga, jo liela daļa ikdienas paiet, sēžot vienveidīgās un neveselīgās pozās, kas nenāk par labu kopējam veselības stāvoklim un pašsajūtai. Regulāra vingrošana uzlabos stāju, attīstīs muskulatūru, liks pareizi elpot, nodrošinot organismu ar skābekli.

Savukārt veselīga un pilnvērtīga uztura ieradumi ir svarīgi ikvienam, jo tieši uzturs ir pamatā labai veselībai, nodrošinot organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un visām nepieciešamajām uzturvielām.

Maijā nāc uz 2 nodarbību ciklu:

  • 24. maijā plkst. 17:30-19:30 (Avotu ielā 41, OnPlate uztura skola) uztura speciālistes Tatjanas Tepo nodarbībā uzzināsi, kā sēdošs dzīvesveids ietekmē mūsu uztura paradumus, dzirdēsi ieteikumus, kā uzlabot savu ikdienas ēdienkarti, varēsi noteikt savu ķermeņa kompozīciju ar bioimpedances svaru palīdzību, kā arī pagatavosi veselīgus našķus.
  • 25. maijā plkst. 17:30-19:00 (Dzirnavu iela 16, Veselības centrs Vivendi) fizioterapeites Annas Sproģes nodarbībā uzzināsi, kāda ir fizisko aktivitāšu nozīme mūsu ikdienas dzīvē, it īpaši sēdoša darba veicējiem, kā arī varēsi praktiski apgūt dažādus vingrinājumus, kas paredzēti veselības stiprināšanai un uzlabošanai.

Iesaka uztura speciālists – AGUZ riekstu sviests

Riekstu sviests ir plaši iecienīts kā veselīgo našķu sastāvdaļa ne tikai tā garšas dēļ, bet arī tādēļ, ka tas satur daudz organismam vērtīgu vielu, turklāt tas ir maz pārstrādāts produkts. Tomēr ne visi riekstu sviesti ir vienādi – ir nozīmīgi pievērst uzmanību informācijai uz iepakojuma, jo veikalā ir nopērkami gan produkti ar ievērojamu sāls un cukura daudzumu, gan papildu pievienotām pārtikas piedevām, kas krietni samazina produkta vērtību.

“Aguz” riekstu sviests izceļas ar to, ka sastāvā ietilpst tikai un vienīgi 100% rieksti, kam nav pievienots itin nekas cits! Tas nozīmē, ka tā uzturvērtība ir neizmainīta, tas ir tikpat vērtīgs uzturvielu avots kā rieksti, un, iekļaujot to savā ēdienkartē, tas nebūs rafinēta cukura un sāls avots kā liela daļa našķu. Kā uztura speciālisti iesākām šo produktu, jo tas ir draudzīgs visiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Rieksti ir augstvērtīgs nepiesātināto taukskābju, it īpaši polinepiesātināto taukskābju, fitosterolu, E vitamīna, minerālvielu un šķiedrvielu avots, kā arī, kombinējot ar citiem produktiem, tie ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Sava sastāva dēļ tie ir noderīgi sirds-asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī smadzeņu darbībai.  Rieksti satur daudz taukvielu, tādēļ tie ir arī enerģētiski bagāti un tie būs lieliska uztura sastāvdaļa cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tomēr šī paša iemesla dēļ tos ieteicams uzņemt ar mēru.

Katram riekstu veidam ir raksturīgas noteiktas sastāva atšķirības – vitamīnu, minerālvielu, kā arī tauku un citu uzturvielu apjomā, kas ietekmē gan tā garšu, gan fizikālās īpašības un izmantošanas iespējas. Šobrīd ir pieejami mandeļu, lazdu riekstu, Indijas riekstu, zemesriekstu un jauktie “Aguz” riekstu sviesti, ko var izmantot gan svaigā veidā, piemēram, kombinējot ar augļiem, gan ēdienu gatavošanā, uzlabojot tā garšu un bioloģisko vērtību!

Atceries – rieksti ir alerģisks produkts, tādēļ, ja esi novērojis kādas alerģijas pazīmes, lietojot riekstus, konsultējies ar ārstu.

Rakstu sagatavoja OnPlate uztura speciālistu komanda – topošā uztura speciāliste Linda Valkovska un sertificēta uztura speciāliste Tatjana Tepo.

Fitoestrogēni un to ietekme uz sievietes organismu

Fitoestrogēni mūsdienās tikai vairo savu popularitāti, arvien biežāk gozējoties dažādos uztura tēmām veltītos rakstos, un it īpaši tajos, kas saistīti ar sievietes veselību. Tomēr reti kam ir radusies skaidra izpratne – kad tas īsti ir fitoestrogēni, un kam tie ir vajadzīgi?

Kas ir estrogēni?

Estrogēni ir dzimumhormonu grupa, kas veicina sievišķo īpašību attīstību un uzturēšanu cilvēka organismā. Tiem ir būtiska loma sievietes sekundāro dzimumpazīmju veidošanā, kā arī menstruālā cikla un reproduktīvās sistēmas regulēšanā. Sievietes organismā veidojas trīs veidu dabiskie estrogēni:

  • Estrons (E1): Vāja estrogēna forma, un vienīgais veids, kas arī pēc menopauzes nelielos daudzumos turpina veidoties virsnierēs, mukuļaudos un, galvenokārt, taukaudos. Tieši tāpēc varētu teikt, ka “veselīgas” tauku rezerves sievietēm palīdz vieglāk pārvarēt menopauzi.
  • Estradiols (E2): Galvenais un stiprākais sievietes estrogēns. Tas ir steroīdais hormons, kas veidojas olnīcās.
  • Estriols (E3): Vājākais no estrogēniem, un pēc būtības ir atkritumviela, kas rodas pēc tam, kad ķermenis ir izmantojis estradiolu. Grūtniecība ir vienīgais laiks, kad sievietes organismā ir ievērojams estriola daudzums, jo to producē placenta.

Tātad faktiski galvenais “diriģents” sievietes organismā ir estradiols, ko producē olnīcas un, kad olnīcas to beidz izdalīt, iestājas menopauze. Lai atvieglotu menopauzes periodu, daudzas sievietes sāk lietot fitoestrogēnus.

Kas tad patiesībā ir fitoestrogēni un ar ko tie atšķiras no estrogēniem?

Fitoestrogēni ir dabiski sastopami polifenoli, nesteroīdi augu savienojumi. Divas pētītākās un pazīstamākās fitoestrogēnu grupas ir izoflavoni, ko iegūst no sojas pupiņām, un lingāni, ko iegūst no linsēklām. Taču tie niecīgos daudzumos ir sastopami arī ļoti daudzos augļos un dārzeņos. Fitoestrogēni strukturāli līdzinās estrogēnam un mērķa orgānos var darboties gan tāpat kā estrogēns (agonistiski), gan pretēji (antagonistiski).

Pārtikā fitoestrogēni atrodas bioloģiski neaktīvā formā, jo tie ir saistīti ar glikozīdgrupu. Kad fitoestrogēni tiek uzņemti, sākas to aktivēšana. Par to ir atbildīgas zarnu traktā esošās baktērijas – tās atšķeļ no fitoestrogēniem glikozīdu grupu, un tie nu jau aktīvā veidā nonāk asinsritē un dodas uz mērķa orgāniem, kur saistās ar estrogēnu receptoriem. Taču fitoestrogēniem piemīt vāja estrogēniska iedarbība, jo tie ar estrogēnu receptoriem saistās daudz vājāk nekā dabiskais estrogēns.

Kā fitoestrogēni ietekmē sievietes organismu?

Vairāki pētījumi ir pierādījuši to, ka sievietes veselību menopauzē fitoestrogēni ietekmē pozitīvi. Tā kā menopauzi raksturo olnīcu funkciju izbeigšanās, pakāpeniski samazinās arī estradiola veidošanās olnīcās, līdz beidzas pavisam. Līdz ar to menopauzē estrogēna receptori ir gandrīz “tukši”. Uzņemot papildus fitoestrogēnus, estrogēna receptori ar tiem var viegli aizpildīties, radot kaut arī vāju, tomēr proestrogēnu iedarbību. Pateicoties šai iedarbībai, būtiski samazinās menopauzes simptomi un sieviete jūtas daudz labāk. Klīniskie pētījumi ir pierādījuši arī fitoestrogēnu labvēlīgo ietekmi uz kardiovaskulāro sistēmu, nervu sistēmu, kā arī kaulaudiem.

Taču svarīgi atcerēties, ka jaunas un auglīgas sievietes organismam fitoestrogēni var kaitēt. Reproduktīvajā vecumā sievietes organismā dabiski veidojas estrogēns pietiekamā daudzumā. Ja šajā laikā tiek uzņemti vēl papildus fitoestrogēni, tad tie ar dabisko estrogēnu sāk konkurēt par estrogēna receptoru vietām. Tā kā fitoestrogēna darbība ir vājāka, izcīnot receptora vietu, tas var samazināt kopējo endogēno estrogēnu aktivitāti mērķa orgānos. Tas jaunajām sievietēm var izraisīt neregulāru menstruālo ciklu un pat neauglību.

Fitoestrogēni sievietes organismam patiesi nozīmīgi ir tikai tad, kad dabiskā estrogēna producēšana būtiski samazinās – menopauzes laikā. Pateicoties papildus uzņemtajiem fitoestrogēniem, sieviete jūtas labāk un līdz ar to tiek uzlabota viņas dzīves kvalitāte. Tieši tāpēc fitoestrogēnus noteikti var uzskatīt par lielisku veidu, kā vieglāk pārvarēt menopauzes periodu.

 

Šobrīd SIA “OnPlate” sadarbība ar Rīgas domes Labklājības departamentu nodrošina veselības veicināšanas nodarbības sievietēm, kurās speciālisti stāsta par premenopauzes un menopauzes tēmu. Projekta ietvaros norisinās arī uztura speciālistes nodarbības, kurās noteikti tiks pieminēti fitoestrogēni, kā arī daudzas citas un iespējams tieši Tevi interesējošas tēmas!

 

Rakstu sagatavoja OnPlate uztura speciālistu komanda – topošā uztura speciāliste Laima Givoina un sertificēta uztura speciāliste Tatjana Tepo.

 

Izmantotā literatūra:

[1] Nichols, H. 2018. Everything you need to know about estrogen. Iegūts no https://www.medicalnewstoday.com/articles/277177.php

[2] Aronson, J. K. 2016. Phytoestrogens. Meyler’s Side Effects of Drugs, Sixteenth Edition.

[3] Patisaul, H. B. and Jefferson, W. 2010. The pros and cons of phytoestrogens. Front Neuroendocrinol. 31(4): 400-419.

Lieliska iespēja sievietēm – nepalaid garām!

Ja esi sieviete brieduma gados, Tev ir iespēja BEZMAKSAS apmeklēt vērtīgas nodarbības, kuras vadīs pieredzējuši speciālisti par tēmu premenopauze un menopauze.

 

Viens nodarbību cikls sastāv no četrām dažādām nodarbībām, kuras vadīs sertificēti speciālisti – ginekologs, psihoterapeits, uztura speciālists un sporta speciālists.

Nodarbībās runāsim gan par fizioloģiskajām pārmaiņām, gan par to, kā sagatavot sevi psiholoģiski šim dzīves posmam. Būs vingrojumu paraugdemonstrējumi un rādīsim, kā pagatavot veselīgas uzkodas.

 

Varat pieteikties nodarbībām gan individuāli, gan pieteikt savu kolektīvu.

Tu esi pelnījusi būt vesela, laimīga un baudīt pilnvērtīgu dzīvi! Nāc un uzdot savus jautājumus pieredzējušiem speciālistiem!

 

Maija nodarbību grafiks (1. cikls):

7.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Ginekoloģe Karlīna Elksne (Avotu ielā 41)

14.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Sporta speciāliste Ieva Krūmiņa (Baltajā pirtī, Tallinas ielā 71, Bērza zālē)

21.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Psihoterapeite Aina Poiša (Avotu ielā 41)

22.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Uztura speciāliste Gita Ignace (Avotu ielā 41)

 

Maija nodarbību grafiks (2. cikls):

9.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Ginekoloģe Karlīna Elksne (Avotu ielā 41)

10.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Sporta speciāliste Anna Sproģe (Baltajā pirtī, Tallinas ielā 71, Bērza zālē)

14.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Uztura speciāliste Gita Ignace (Avotu ielā 41)

28.05.2018. plkst. 17:30-19:30 Psihoterapeite Aina Poiša (Avotu ielā 41)

 

Iepriekšēja pieteikšanās vai sīkāka informācija rakstot uz epastu alise@onplate.lv vai zvanot pa tālruni 26377122.

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Sīkāka informācija par šo un citām projekta aktivitātēm pieejama mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv.

 

L-karnitīns

Pēdējā laikā pastiprinātu uzmanību izpelnījies “brīnumlīdzeklis” ar nosaukumu L-karnitīns. Līdz šim tas vairāk bija pazīstams sportistu vidū, jo tas tiek lietots ar mērķi palielināt darbaspējas un izturību fiziskās slodzes laikā. Šobrīd interesentu loks ir paplašinājies, jo ievērību ir guvis fakts, ka L-karnitīns veiksmīgi samazina tauku līmeni organismā un cīnās ar lieko svaru. Bet vai tas patiešām tā arī strādā?

Kas tad īsti ir L-karnitīns?

L-karnitīns sintezējas aknās un nierēs no lizīna un metionīna, un tā galvenā funkcija organismā ir taukskābju transportēšana uz mitohondrijiem, kur oksidēšanās rezultātā rodas enerģija. Uzturā L-karnitīns ir sastopams dzīvnieku valsts produktos, it īpaši sarkanajā gaļā un piena produktos. Mūsu organismā L-karnitīns uzkrājas skeleta un sirds muskuļos.

Daudzums, kādā L-karnitīns sintezējas organismā, ir pietiekams, lai nodrošinātu šīs vielas pamatfunkcijas, tomēr mūsdienās arvien vairāk cilvēku savā ikdienā to uzņem papildus uztura bagātinātāju veidā. Lai gan uztura bagātinātāji palielina L-karnitīna koncentrāciju asins plazmā, nav ticamu pierādījumu, ka paaugstināta L-karnitīna uzņemšana palielina muskuļu spēku vai pastiprina izturību. 

L-karnitīns un tauku zaudēšana.

Pēdējos gados popularizēts tiek uzskats, ka L-karnitīns ir derīgs ne tikai sportistiem, bet, ka tam piemīt arī taukus dedzinošas īpašības. Vai tā tiešām ir?

Šis pieņēmums šķiet loģisks, ja domājam par to, ka L-karnitīns veicina tauku nogādāšanu mitohondrijos, kur tie tiek “pārvērsti” enerģijā. Līdz ar to L-karnitīnam vajadzētu palīdzēt regulēt svaru, palielinot taukskābju mobilizēšanas un šķelšanas ātrumu, kā arī veicinot to vielmaiņu.

Tomēr šobrīd trūkst pietiekami plaši un kvalitatīvi pētījumi, kas apliecinātu L-karnitīna labvēlīgo ietekmi uz svara zudumu – pētījumi, kas veikti līdz šim, ir nepārliecinoši un nespēj dot viennozīmīgu atbildi.

Vai iekļaut L-karnitīnu savā ikdienas dzīvē?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, svarīgākais, ko der atcerēties, ir, ka mūsu organismā L-karnitīns jau tāpat ir sastopams, pat nelietojot uztura bagātinātājus. Veselam, normāli funkcionējošam cilvēkam nav iemesla raizēties par L-karnitīna daudzumu organismā un nepieciešamību to papildus uzņemt dažādu preparātu veidā.

L-karnitīna lietošanu noteikti vajadzētu izvērtēt kopā ar speciālistu, jo pašlaik trūkst pierādījumu, kas spētu patiesi apstiprināt izslavētos pozitīvos ieguvumus no šīs vielas lietošanas. Toties parādās vairāki pētījumi par to, ka pastiprināta L-karnitīna uzņemšana varētu izraisīt dažādas blakusparādībās, kā, piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, krampjus un caureju, kā arī radīt zivīm līdzīgu ķermeņa smaku.

Ja nu tomēr izvēlaties preparātu, svarīgi ir pievērst uzmanību “L-” burtam – bioloģiski aktīvā darbība piemīt tikai karnitīna “L-” formām, tādēļ, ja norādīts “D-” burts vai arī burts nav norādīts vispār, šāds preparāts ir sintētisks un bioloģiski neaktīvs.

 

Rakstu sagatavoja Ieva Gaile, OnPlate asistente.

 

[1] Bodnieks E., Neimane L. un Zariņš Z. 2015. Uztura mācība. Sestais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga. Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds.

[2] Mawer, R. 2016. L-Carnitine. Iegūts no https://www.healthline.com/nutrition/l-carnitine#section1

[3] Butler, N. 2017. L-Carnitine for Weight Loss: Fact or Fiction? Iegūts no: https://www.healthline.com/health/l-carnitine-weight-loss#2

[4] PEN. Healthy Weight/Obesity – Dietary Supplements. Iegūts no: http://www.pennutrition.com.db.rsu.lv/KnowledgePathway.aspx?kpid=15325&pqcatid=146&pqid=18769&kppid=18770&book=References&num=1#References

[5] Stephens, F. B. et al. 2006. Insulin stimulates L-carnitine accumulation in human skeletal muscle. FASEB J. 20(2): 377-379.

[6] Kim, J., Park, J. and Lim, K. 2016. Nutrition Supplements to Stimulate Lipolysis: A Review in Relation to Endurance Exercise Capacity. Journal of Nutritional Science and Vitaminology. 62(3): 141-161.

Nodarbības par sieviešu veselību – nenokavē!

Ja esi sieviete brieduma gados, Tev ir iespēja BEZMAKSAS apmeklēt vērtīgas nodarbības, kuras vadīs pieredzējuši speciālisti par tēmu premenopauze un menopauze.

 

Viens nodarbību cikls sastāv no četrām dažādām nodarbībām, kuras vadīs sertificēti speciālisti – ginekologs, psihoterapeits, uztura speciālists un sporta speciālists.

Nodarbībās runāsim gan par fizioloģiskajām pārmaiņām, gan par to, kā sagatavot sevi psiholoģiski šim dzīves posmam. Būs vingrojumu paraugdemonstrējumi un rādīsim, kā pagatavot veselīgas uzkodas.

 

Varat pieteikties nodarbībām gan individuāli, gan pieteikt savu kolektīvu.

Tu esi pelnījusi būt vesela, laimīga un baudīt pilnvērtīgu dzīvi! Nāc un uzdot savus jautājumus pieredzējušiem speciālistiem!

 

Aprīļa nodarbību grafiks:

16.04.2018. plkst. 17:30-19:30 Ginekoloģe Karlīna Elksne (Avotu ielā 41)

20.04.2018.plkst. 17:30-19:30 Psihoterapeite Aina Poiša (Avotu ielā 41)

23.04.2018.plkst. 17:30-19:30 Uztura speciāliste Gita Ignace (Avotu ielā 41)

25.04.2018. plkst. 17:30-19:30 Sporta speciāliste Ieva Krūmiņa (Baltajā pirtī, Tallinas ielā 71, Bērza zālē)

 

Iepriekšēja pieteikšanās vai sīkāka informācija rakstot uz epastu alise@onplate.lv vai zvanot pa tālruni 26377122.

Nodarbības tiek īstenotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta Nr.9.2.4.2./16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!” ietvaros. Sīkāka informācija par šo un citām projekta aktivitātēm pieejama mājas lapā www.veseligsridzinieks.lv.

Olīveļļa – vai atļauts izmantot cepšanai?

Olīveļļa ir būtiska sastāvdaļa Vidusjūras diētā un tiek slavēta ar pozitīvajām īpašībām, ko tā sniedz mūsu organismam. Tomēr vai tā ir piemērota cepšanai?

Olīveļļa tiek iegūta no olīvkoka augļiem, kurus uzturā lieto arī veselus. Veikalos ir pieejama neapstrādātā olīveļļa (extra virgin) un apstrādātā jeb rafinētā olīveļļa. Neapstrādātā olīveļļa satur vairāk antioksidantu un labo taukskābju nekā pārstrādātā, parastā olīveļļa [1]. Eļļu var lietot svaigā veidā, piemēram, pie salātiem, bet pastāv dažādi viedokļi par to, vai olīveļļu drīkst izmantot arī cepšanai.

No visiem eļļas sastāvā esošajiem taukiem, 14% ir piesātinātās taukskābes, bet 73% – mononepiesātinātās taukskābes. Tas nozīmē, ka olīveļļa ir izturīga pret karsēšanu un mazāk pakļauta oksidācijai nekā citas augu eļļas, kurās dominē polinepiesātinātās taukskābes. Tās sastāvā ir spēcīgi antioksidanti un E vitamīns, kas ievērojami samazina skābekļa negatīvo ietekmi uz eļļu cepšanas laikā. Neapstrādātās olīveļļas dūmojuma punkts ir diezgan augsts – 190-215°C, kuru sasniedzot eļļa sāk degradēties un izdalīt kaitīgas vielas, respektīvi, parādās dūmi [2].

Gatavojot ikdienas apstākļos, olīveļļa nezaudē savus antioksidantus. Tas notiek ekstremālos apstākļos, karsējot to 36 stundas 180°C [3]. Iekļaujot uzturā olīveļļu, būtiski samazinās sirds un asinsvadu slimību risks, normalizējas holesterīna līmenis asinīs, kā arī samazinās krūts vēža risks [4]. Fritējot dārzeņus maksimāli neapstrādātā olīveļļā, tie iegūst antioksidatīvās īpašības no olīveļļas, tomēr ir jāatceras, ka tie kļūst arī kalorijām bagātāki [5].

Varam secināt, ka olīveļļa ir viena no labākajām eļļām, kas iztur karsēšanu, tāpēc to noteikti var izmantot cepšanai.

 

Rakstu sagatavoja Līva Suharevska.

 

[1] Gretchen Stelter. 2016. Extra virgin olive oil or olive oil: Which is healthier? Iegūts no: https://www.medicalnewstoday.com/articles/318397.php?sr

[2] Kris Gunnars. 2017. Is It a Good Idea to Cook With Olive Oil? A Critical Look. Iegūts no:
https://www.healthline.com/nutrition/is-olive- oil-good- for-cooking

[3] Allouche, Y. et al. 2007. How Heating Affects Extra Virgin Olive Oil Quality Indexes and Chemical Composition. Journal of Agricultural and Food Chemistry. 55 (23): 9646-9654.

[4] Christian Nordqvist. 2017. What are the health benefits of olive oil? Iegūts no: https://www.medicalnewstoday.com/articles/266258.php

[5] Universidad de Granada. Vegetables fried in extra virgin olive oil have more beneficial properties than when boiled. Iegūts no: https://www.ugr.university/pages/ugr_news/news_archive/science/benefitsofevoo

Semināri sēdoša darba veicējiem

Ja esi sēdoša darba veicējs, aicinām apmeklēt BEZMAKSAS seminārus par veselīgu un sabalansētu uzturu un praktiskas vingrošanas nodarbības.

Sēdoša darba darītājiem regulāra un pareiza izkustēšanās ir īpaši svarīga, jo liela daļa ikdienas paiet, sēžot vienveidīgās un neveselīgās pozās, kas nenāk par labu kopējam veselības stāvoklim un pašsajūtai. Regulāra vingrošana uzlabos stāju, attīstīs muskulatūru, liks pareizi elpot, nodrošinot organismu ar skābekli.

Savukārt veselīga un pilnvērtīga uztura ieradumi ir svarīgi ikvienam, jo tieši uzturs ir pamatā labai veselībai, nodrošinot organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un visām nepieciešamajām uzturvielām.

Martā nāc uz 2 nodarbību ciklu:

* 20.03. plkst. 17:30-19:30 (Avotu ielā 41, OnPlate uztura skola) Uztura speciālistes Gitas Ignaces nodarbībā uzzināsi, kā sēdošs dzīvesveids ietekmē mūsu uztura paradumus, dzirdēsi ieteikumus, kā uzlabot savu ikdienas ēdienkarti, varēsi noteikt savu ķermeņa kompozīciju ar bioimpedances svaru palīdzību, kā arī pagatavosi veselīgus našķus.
* 23.03. plkst. 17:30-19:00 (Veselības centrs Vivendi) Fizioterapeites Annas Sproģes nodarbībā uzzināsi, kāda ir fizisko aktivitāšu nozīme mūsu ikdienas dzīvē, it īpaši sēdoša darba veicējiem, kā arī varēsi praktiski apgūt dažādus vingrinājumus, kas paredzēti veselības stiprināšanai un uzlabošanai.

Ko un vai ēst treniņa laikā?

Vai kādreiz esi aizdomājies par uzturvielu uzņemšanu tieši treniņu laikā? Te nav domāta ēšana jeb enerģijas uzņemšana pirms treniņa vai atjaunošanās pēc fiziskās slodzes, bet gan rezervju papildināšana sportošanas brīdī. Par to būtu jāsāk domāt, ja treniņa laiks pārsniedz 45-60 minūtes un intensitāte ir augsta.

Jebkuram sportistam pastiprināta uzmanība jāpievērš šķidruma uzņemšanai, jo tas treniņa laikā tiek zaudēts svīstot. Vislabāk uzņemt specializētos sporta dzērienus, kuru sastāvā ir nātrija sāļi. Ja organismā būs pietiekams šķidruma līmenis, tas vieglāk pielāgosies apkārtējai videi un uzturēs nemainīgu ķermeņa temperatūru, pateicoties kam, attiecīgi jutīsies enerģiskāks un spējīgāks veikt fizisku darbu. Turpretim šķidruma deficīts paātrina sirds ritmu, kas iedarbojas pretēji un pasliktina treniņa kvalitāti.

Jāpiebilst, ka nepieciešamais šķidruma daudzums, kas jāuzņem treniņa laikā, būs atkarīgs no treniņa specifikas un ilguma. Vienā stundā iespējams zaudēt no 500 ml līdz pat 2 l šķidruma. Visvairāk svīdīs tie sportisti, kuri atradīsies siltās telpās vai arī veiks augstas intensitātes fizisku slodzi. Taču jāatzīst, ka ar ūdens uzņemšanu treniņa laikā nevajadzētu arī pārlieku aizrauties. Ja sportists uzņems pārāk lielu šķidruma daudzumu un svīdīs tikai nedaudz, palielināsies risks iegūt hiponatriēmiju (tā ir zema nātrija koncentrācija asinīs, kas vēl pazīstama kā saindēšanās ar ūdeni).

Sportistiem, kuri trenējas aukstās telpās, piemēram, daiļslidotājiem, hokejistiem, slēpotājiem un citiem, ieteicams treniņu laikā uzņemt tikai siltu ūdeni, tādējādi samazinot ķermeņa temperatūras svārstības. Vislabākā izvēle šķidruma uzņemšanai treniņu laikā ir sporta dzērieni, kuru sastāvā ir elektrolīti (tie gan remdēs slāpes, gan arī atjaunos izsvīdušā nātrija līmeni asinīs) un ogļhidrāti (tie vairos enerģiju).

Vēl jāpiemin, ka sportistiem, kuru treniņu laiks pārsniedz vienu stundu un paša treniņa intensitāte ir augsta, būtu ieteicams padomāt ne tikai par šķidruma uzņemšanu, bet arī par pārtikas produktiem, kuri satur daudz ogļhidrātu, proteīnu un elektrolītu. Nav ieteicams šīs uzturvielas uzņemt ar ikdienišķiem pārtikas produktiem, kā, piemēram, banāniem, jo tie radīs smaguma sajūtu vēderā, kas liegs aktīvi turpināt iesākto treniņu. Vislabākā izvēle ir sportistiem paredzētie uztura bagātinātāji želeju formā vai kokteiļi, kuru sastāvā ietilpst visas nepieciešamās uzturvielas.

Uzņemot ogļhidrātus treniņa laikā, vislielāko ieguvumu saņems centrālā nervu sistēma un muskuļi. Stundā ieteicams uzņemt 30-60 gramus ogļhidrātu vai 400-800 ml sporta dzēriena. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka sportistiem, kuru treniņa laiks nepārsniedz vismaz 45-60 minūtes, nevajadzētu īpaši uztraukties par uzturu treniņu laikā.  Ja organisms ir iepriekš sagatavots un laicīgi nodrošināts ar nepieciešamajām uzturvielām, tad glikogēna līmenis asinīs būs pietiekošs un par rezervju atjaunošanu treniņa laikā jādomā nebūs.

 

Rakstu sagatavoja Ieva Gaile, OnPlate asistente.

 

[1] Bodnieks E., Neimane L. un Zariņš Z. 2015. Uztura mācība. Sestais pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga. Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds.

[2] Susan Lanham-New, Samantha Stear, Susan Shirreffs, Adam Collins. 2011. Sport and Exercise Nutrition. Avalaible from: https://ebookcentral-proquest-com.db.rsu.lv/lib/rsub-ebooks/reader.action?docID=698139 [viewed 29.11.2017.]

[3] Ronald J. Maughan. 2013. An Ioc Medical Commission Publication, Sports Nutrition : IOC Medical Commission Publication, Sports Nutrition. Available from: https://ebookcentral-proquest-com.db.rsu.lv/lib/rsub-ebooks/reader.action?docID=1409889 [viewed 30.11.2017.]

[4] Barbara L.Drinkwater. 2008. Women in Sport : An IOC Medical Commission Publication, Women in Sport. Available from: https://ebookcentral-proquest-com.db.rsu.lv/lib/rsub-ebooks/reader.action?docID=351678 [viewed 29.11.2017.]