2018. gada oktobris

Ar vārdu “laktoze” ikdienā sastopamies visai bieži, un arvien pieaug to produktu skaits, uz kuru iepakojumiem parādās uzraksts “bez laktozes”. Būtībā tas ir cieši saistīts ar nu jau plaši izplatīto vegānu dzīvesveidu, lai informētu patērētāju, ka produkts nesatur dzīvnieku valsts piena produktos esošo cukuru, kā arī to, ka produktam laktoze netiek pievienota mākslīgi. Tikpat svarīga šī informācija ir cilvēkiem ar laktozes nepanesību vai alerģijām pret piena cukuru.

Kas tad īsti ir laktoze?

Laktoze jeb piena cukurs ir ogļhidrāts, kas dabīgi atrodams pienā un piena produktos. Laktozei nav izteiktas garšas un tā ir ievērojami mazāk salda par mums labi zināmo galda cukuru jeb saharozi [1].

Laktoze ir disaharīds, kas nozīmē, ka tās molekulu veido divu monosaharīdu – glikozes un galaktozes – atlikumi. Abi šie monosaharīdi kalpo par enerģijas avotu šūnām, bet, lai līdz enerģijai nonāktu, organismam vispirms ir jāsašķeļ laktoze līdz glikozei un galaktozei. Lai notiktu šķelšanas process, gremošanas traktā izstrādājas specifisks laktozi šķeļošs enzīms – laktāze.

Apēdot piena cukuru saturošu produktu un tam nonākot gremošanas traktā, uz laktozi iedarbojas šis enzīms un sašķeļ to glikozē un galaktozē, kas tālāk caur asinsriti nonāk šūnās un tur tiek izmantoti enerģijas iegūšanas nolūkos [1, 2].

Kādos produktos laktoze atrodama dabīgi un kādiem to pievieno mākslīgi?

Jau pats nosaukums – piena cukurs – pasaka priekšā, ka galvenokārt to var sastapt pienā un citos piena produktos: sierā, jogurtā, saldējumā, sviestā utt. Šādos produktos laktoze atrodas jau dabīgi. Piemēram, pienā tā sastāda aptuveni 4,8% no kopējā produkta daudzuma, kas ir salīdzinoši konstants lielums un būtiski nemainās starp atšķirīgām govju šķirnēm [3].

Rūpniecībā laktozi lielākoties izmanto pienskābās baktērijas fermentācijas procesos, piemēram, ražojot jogurtu vai sieru. Mazāk populāri laktozes izmantošanas veidi ir ražojot šokolādi (īpaši piena šokolādi), bērnu pārtiku, maizi, cepumus, brokastu pārslas un citus miltu izstrādājumus. Tā kā laktozei pašai nav izteiktas garšas, tās pievienošana produktiem neizmaina to sākotnējo garšu [2, 3, 5].

Vēl bez tā laktoze nereti ir atrodama arī saldētos un konservētos dārzeņos, jo palīdz novērst produkta krāsas maiņu. Laktozi sastop arī vairākos pulverveida pārtikas produktos – sausajās zupās, gatavajās mērcēs, maltīšu aizstājējos, arī kartupeļu čipsos un citur [5].

Plašāk izplatīta ir laktozes izmantošana farmācijas rūpniecībā kā lēta pildviela vai apvalks tabletēm un kapsulām. Taču jāmin, ka tabletes satur pavisam niecīgu laktozes daudzumu, kas lielu daļu cilvēku neietekmē. Uzmanīties vajadzētu cilvēkiem ar laktozes nepanesību vai alerģiju pret to. Laktozes uzņemšanu iesaka ierobežot un kontrolēt arī diabēta pacientiem, jo laktoze ir viens no cukura veidiem [2, 5].

Kas ir laktozes nepanesība?

Laktozes nepanesība ir izplatīta visā pasaulē. Tā skar aptuveni 75% pasaules iedzīvotāju, visvairāk Āfrikā un Āzijā dzīvojošos, mazāk Eiropā. Cilvēkiem, kuriem ir šāds traucējums, nākas saskarties ar gremošanas trakta problēmām ikreiz, kad uzturā tiek lietoti piena produkti. Tas var izraisīt nepatīkamus simptomus un atstāt negatīvu ietekmi uz dzīves kvalitāti [2].

Laktozes nepanesība nozīmē, ka organisms nespēj sašķelt piena cukuru, jo gremošanas traktā neizstrādājas nepieciešamais enzīms – laktāze –, vai arī tas tiek izstrādāts pavisam niecīgos daudzumos. Ja organismā šī enzīma nav, tad ar pārtiku uzņemtā laktoze pārvietojas pa gremošanas traktu nesašķeltā veidā un izraisa nepatīkamus simptomus, un attiecīgi tālāk izmantot enerģijas ieguvei to nevar. Zarnu baktērijām iedarbojoties uz nesašķelto laktozi, sākas rūgšanas procesi, kas rada vēdera uzpūšanos, caureju, sliktu dūšu un pat vemšanu [2,4].

Šādam gremošanas traucējumam iemesli var būt dažādi, piemēram, zarnu sieniņu infekciju rezultāts. Arī ar vecumu laktāzes aktivitāte var samazināties, to nosaka ģenētika. Tā kļūst mazāk aktīva arī pēc vairāku dienu badošanās [2].

Cilvēkiem ar laktozes nepanesību no ēdienkartes vajadzētu izslēgt piena un citus laktozi saturošus produktus, kā arī pastiprinātu uzmanību pievērst jebkura rūpnieciski ražota produkta sastāvam. Svarīgi ņemt vērā, ka, atsakoties no piena produktiem, ievērojami samazinām uzņemtā kalcija un dažu vitamīnu daudzumu. Lai mazinātu risku saslimt ar osteoporozi, papildus ieteicams uzņemt citus kalciju saturošus produktus, piemēram, augu izcelsmes sojas pienu, svaigi spiestu apelsīnu sulu, sezama sēklas, auzu pārslu putru, mandeles un citus [2].

Rakstu sagatavoja OnPlate uztura speciālistu komanda – topošā uztura speciāliste Ieva Gaile un sertificēta uztura speciāliste Līga Balode.

Informācijas avoti:

Kristin Hendrickson (Oct. 03, 2017). “What type of carbohydrate is lactose?”. Iegūts no: https://www.livestrong.com/article/408075-what-type-of-carbohydrate-is-lactose/
Helen West (June 24, 2017). “Lactose intolerance 101- Causes, Symptoms ant Treatment”. Iegūts no: https://www.healthline.com/nutrition/lactose-intolerance-101#section5
Silvija Dreijere, LLKC. “No kā sastāv piens?” Iegūts no: http://new.llkc.lv/sites/default/files/baskik_p/pielikumi/no_ka_sastav_piens.pdf
“Vadlīnijas/ laktozes(piena cukura) nepanesība”. Iegūts no: https://www.gastroenterologs.lv/lv/vadlinijas/laktozes-piena-cukura-nepanesiba.html
Jessica Jacobs (Oct. 03, 2017). “Uses oflactose”. Iegūts no: https://www.livestrong.com/article/432020-uses-of-lactose/

Mūsdienās, kad pievēršanās veselīgam dzīvesveidam un uzturam kļūst arvien izplatītāka, liela uzmanība tiek pievērsta cukuram. Arī veikalu plauktos arvien biežāk redzam produktus ar kliedzošiem uzrakstiem – bez pievienotā cukura! Kad runājam par cukuru, kas tiek pievienots pārtikas produktiem, parasti domājam saharozi jeb galda cukuru – disaharīdu, kurš sastāv no diviem vienkāršiem cukuriem – glikozes un fruktozes. Zinām, ka glikoze ir ķermeņa šūnu galvenais enerģijas avots, bet cik daudz mēs zinām par fruktozi?

Fruktoze ir vienkāršais cukurs (monosaharīds), kas dabiski ir atrodams daudzos augļos, dārzeņos, kā arī medū [1]. Tieši tāpēc fruktoze bieži vien tiek dēvēta arī par augļu cukuru. Kā jau minējām, saldinātos produktos fruktoze ir sastopama kopā ar glikozi – saharozes veidā. Kad saharoze nonāk organismā, tā tiek sašķelta, radot glikozi un fruktozi. Neskatoties uz to, ka gan glikoze, gan fruktoze ir monosaharīdi, to sagremošana un uzsūkšanās organismā notiek atšķirīgi.

Glikoze organismā tiek uzsūkta caur tievās zarnas sieniņu [2]. Pēc uzsūkšanās tā nonāk asinsritē un ar asins plūsmu tiek piegādāta šūnām. Glikoze paaugstina cukura līmeni asinīs ātrāk nekā citi cukuri, veicinot insulīna izdalīšanos. Insulīns ir nepieciešams, lai glikoze spētu iekļūt šūnās. Kad glikoze ir nonākusi šūnās, tā var tikt izmantota divējādi:

Tūlītējai enerģijas ražošanai.
Tā var tikt pārveidota par glikogēnu un noglabāta muskuļos vai aknās, veidojot enerģijas rezerves [2].

Fruktoze, tāpat kā glikoze, asinsritē nonāk caur tievās zarnas sieniņu [2]. Savukārt tā cukura līmeni asinīs paaugstina pakāpeniski un neizraisa tūlītēju insulīna izdalīšanos. Lai gan fruktoze nepaaugstina cukura līmeni asinīs tik strauji kā glikoze, tai var būt vairāk negatīvu efektu uz organismu ilgtermiņā [2]. Kādi?

Pirms fruktozi var izmantot enerģijas vajadzībām, aknām fruktoze ir jāpārvērš glikozē. Ja tiek uzņemts vairāk fruktozes, nekā aknas spēj pārveidot, pārpalikums tiek pārvērsts holesterīnā un triglicerīdos, kas var veicināt daudzveidīgu saslimšanu rašanos, piemēram, sirds un asinsvadu slimības [2].

Vairākos pētījumos tika apstiprināts, ka pārmērīga fruktozes lietošana patiesi kaitē cilvēka organismam un var izraisīt tādu slimību rašanos kā insulīna rezistence, otrā tipa cukura diabēts, aptaukošanās, taukainā aknu hepatoze un metabolais sindroms [2].

Citā pētījumā tika pierādīts, ka, lai gan visi pievienotie cukuri paaugstina otrā tipa cukura diabēta un aptaukošanās risku, fruktoze var būt viskaitīgākā. Turklāt, fruktoze paaugstina arī bada hormona grelīna izdalīšanos, tādēļ tā var izraisīt arī sāta sajūtas rašanās traucējumus [2].

Vai tas nozīmē, ka steidzīgi jāpārtrauc ēst augļus? Noteikti nē! Svarīgi saprast, ka visas veselības problēmas, kuras var izraisīt fruktoze, neattiecas uz svaigiem augļiem. Tās ir saistītas tikai ar mākslīgi pievienotu fruktozi [3].

Augļi nesastāv tikai no ūdens un fruktozes. Ar tiem ir grūti pārēsties un būtu jāapēd patiesi milzīgs augļu daudzums, lai sasniegtu kaitīgu fruktozes daudzumu. Turklāt daudzu augļu (piemēram, ābolu) sakošļāšana un sagremošana prasa zināmu laiku, tāpēc fruktoze nonāk aknās lēni [4].

Augļi ir ļoti vērtīgs šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu avots. Šķiedrvielas, it īpaši šķīstošās, labvēlīgi ietekmē mūsu organismu. Tās veicina holesterīna līmeņa samazināšanos organismā un sāta sajūtas rašanos, kā arī palēnina ogļhidrātu absorbciju [4]. Tika pierādīts arī, ka šķiedrvielas var palīdzēt zaudēt svaru. Turklāt augļi arī bagātīgi satur organismam nozīmīgus vitamīnus un minerālvielas, kā C vitamīnu, kāliju un folātus [4].

Fruktoze ir kaitīga, uzņemot to lielos daudzumos, un ir gandrīz neiespējami uzņemt kaitīgu fruktozes daudzumu ar augļiem [4].

Kā varam uzņemt kaitīgo fruktozes devu?

Fruktoze tiek plaši izmantota arī glikozes-fruktozes sīrupa iegūšanā. Glikozes-fruktozes sīrups ir salds šķīdums, ko plaši izmanto dažādos pārtikas produktos. Atšķirībā no saharozes, kurā ir savstarpēji saistīti 50% glikozes un 50% fruktozes, glikozes-fruktozes sīrupā šo abu vienkāršo cukuru attiecība var būt mainīga. Fruktozes daudzums glikozes-fruktozes sīrupā var variēt no 5% līdz vairāk kā 50% [5].

Glikozes-fruktozes sīrups parasti tiek ražots no cietes. Pēc būtības ciete ir glikozes molekulu ķēde. Pirmais solis glikozes-fruktozes sīrupa ražošanā ir šīs ķēdes skaldīšana (hidrolizēšana) un brīvu glikozes molekulu atbrīvošana. Tad ar enzīmu palīdzību dažas glikozes molekulas tiek pārveidotas par fruktozes molekulām procesā, ko sauc par izomerizāciju [5].

Galvenais iemesls, kāpēc glikozes-fruktozes sīrups tiek plaši pievienots dažādiem dzērieniem un citiem pārtikas produktiem, ir tā saldā garša un spēja to labi samaisīt kopā ar citām pārtikas piedevām. Vēl glikozes-fruktozes sīrups novērš produkta kristalizāciju, kā arī palīdz sasniegt vēlamo konsistenci [5].

Saharoze joprojām ir galvenais pārtikas produktu saldināšanas veids Eiropā, taču nākotnē glikozes-fruktozes sīrups varētu aizvietot saharozi galvenokārt šķidros vai daļēji cietos produktos, piemēram, dzērienos un saldējumā, kā arī konditorejas izstrādājumos, džemos un konservos, maizes izstrādājumos, graudaugu produktos, piena produktos, garšvielās un konservētos produktos [5].

Pārmērīga fruktozes lietošana nelabvēlīgi ietekmē organismu un var izraisīt daudzveidīgas saslimšanas, taču tas attiecas tikai uz pievienotajā cukurā esošo fruktozi. Augļos esošā fruktoze neatstāj negatīvu ietekmi uz organismu, jo ar augļiem nav iespējams uzņemt pārmērīgu fruktozes daudzumu. Lai neuzņemt pārāk daudz cukura, tai skaitā fruktozes, iesakām izvēlēties veselīgus produktus bez mākslīgi pievienotā cukura. Izvairies arī no saldinātiem dzērieniem, tā vietā izvēloties tīru dzeramo ūdeni.

Rakstu sagatavoja OnPlate uztura speciālistu komanda – topošā uztura speciāliste Laima Givoina un sertificēta uztura speciāliste Tatjana Tepo.

Izmantotā literatūra:

Kas ir laktoze un kur tā rodas?

Fruktoze – vai tiešām šis cukurs ir tik “vienkāršs”?