Tas ir ķiploks, kurš piedzīvojis fermentācijas procesu, kas ilgst apmēram mēnesi. Fermentācijas procesā tiek likvidēta ķiplokam raksturīgā asā smarža un garša. Melnā ķiploka garša ir salīdzināma ar žāvētu augli – jūtamas dateles, sojas mērce, patīkams saldums un pikantums, balzāmetiķa pieskāriens.
Melno ķiploku lieto izsmalcinātu biezeņu un mērču pagatavošanā. Gatavo sviestu ar piedevām, pievieno picām, rīsu un pupiņu ēdieniem. Melnais ķiploks tāpat labi saskan ar sēnēm, tomātiem, sieru, čili pipariem, ingveru, baziliku, koriandru, trifelēm un sezama eļļu. Lieliski papildina arī dažādus gaļas un zivju ēdienus. Melnie ķiploki ir ļoti populāri dažādu Āzijas valstu virtuvēs.

Taču melnais ķiploks ir ne tikai kulinārijas brīnums, bet arī ļoti vērtīgs veselībai. Antioksidantu skaits melnajā ķiplokā ir gandrīz trīsreiz lielāks, nekā baltajā.
Fermentācijas procesa laikā allicīns (viela, kas ķiplokam dod raksturīgo smaržu) pārvēršas S-alil-cisteīnā – ūdenī šķīstošā antioksidantā, kuru organismam ir viegli uzņemt. S-alil-cisterīns, samazina holesterīna līmeni un, tiek uzskatīts, ka samazina ļaundabīga audzēja rašanās risku.
Melnā ķiploka uzlējumu iesaka saaukstēšanās gadījumos, lieto lai stiprinātu asinsrites sistēmu.