Lielākā daļa cilvēku savā uzturā lieto pienu, un jo sevišķi daudz to patērē zīdaiņi, kam mātes piens ir vienīgais barības avots. Piena sastāvā ir atrodama laktoze, kas citreiz tiek saukta arī par “piena cukuru”. Laktoze ir dissaharīds jeb ogļhidrāts, kas sastāv no glikozes un galaktozes. Lai cilvēka gremošanas sistēmā varētu notikt laktozes sašķelšana līdz glikozei […]
Lai gan reizēm varētu šķist, ka, jo mazāk tauku uzņemam, jo veselīgāk ēdam, tā gluži nav – cilvēka uzturā taukiem vajadzētu sastādīt aptuveni 25-30% no dienā uzņemto kaloriju daudzuma. Īpaši svarīgi ir uzturā iekļaut omega-3 un omega-6 taukskābes jeb neaizvietojamās taukskābes, jo organisms pats tās neveido un uzņemt tās varam vienīgi ar ēdienu – šīs […]
Kokosriekstu eļļa pēdējos gados guvusi īpašu popularitāti un pieprasījums pēc tās aug. Tā tiek izmantota gan pārtikā, gan kosmētikā, un pat arī biodīzeļa ražošanā. Ražošanā mazos apmēros vai mājas apstākļos, lai iegūtu vienu litru kokosriekstu eļļas, ir nepieciešami 15 pilnībā nobrieduši kokosrieksti. Pārtikā kokosriekstu eļļu visbiežāk izmanto dažādu ēdienu gatavošanai, visbiežāk cepšanai, kā arī daudzu […]
Bezalkoholiskie dzērieni tiek iepakoti dažādos veidos – bieži vien to pašu produktu varam redzēt gan stikla pudelē, gan metāla bundžiņā, kā arī tetrapakās un plastmasas pudelēs. Šādi iepakojumi ir nepieciešami, lai aizsargātu dzērienus no apkārtējās vides ietekmes, kā arī tie kalpo kā vieta, kur izvietot etiķetes, lai sniegtu patērētājiem informāciju par produktu un tā sastāvu. […]
Fruktoze ir vienkāršais cukurs – monosaharīds, kas dabā sastopama daudzos augos – dažādos augļos, dārzeņos, graudaugos un citur. Bieži vien tā ir saistītā veidā ar glikozi, kopā veidojot saharozi, kas mums pazīstama kā galda cukurs. Fruktoze ir pazīstama kā augļu cukurs, jo augļos tās saturs ir salīdzinoši lielāks kā citos dabas produktos. Tīrai fruktozei piemīt […]
Aizvien pieaugot to cilvēku skaitam, kas izvēlas savā uzturā neiekļaut dzīvnieku izcelsmes produktus, palielinās arī pieprasījums pēc piena aizvietotājiem, kas ražoti no augu valsts produktiem. Tās ir ļoti labas ziņas tiem, kam ir laktozes nepanesamība vai alerģija pret pienu, un kuru uzturā dzīvnieku piens nedrīkst tikt iekļauts, jo veikalos sāk parādīties arvien vairāk alternatīvu šim […]
Nepiesātinātās taukskābes ir taukskābju molekulas, kas satur vismaz vienu dubultsaiti. Tās var iedalīt kā cis (izliektas formas) vai trans (taisnas formas) – to nosaka dubultsaites struktūra molekulā. Visvairāk nepiesātināto tauku uzturā pastāv cis formā, tomēr neliela daļa ir sastopama trans formā. Trans taukskābes pārtikas produktos rodas no trim galvenajiem avotiem: Baktēriju izraisīta nepiesātināto taukskābju pārveidošanās […]
Pasaulē eksistē neierobežota gaļas daudzveidība: zīdītāju gaļa – liellops, jērs, cūka, aita; medījumu gaļa – briedis, alnis, mežacūka; mājputnu gaļa – vista, zoss, pīle; jūras dzīvnieku gaļa – zivis, krabji, garneles, vēži. Protams, minēto klāstu varētu papildināt ar tādiem gaļas veidiem kā, piemēram, reptiļu gaļa, abinieku gaļa, somaiņu gaļa, primātu gaļa, u.c., taču Latvijā šāda […]
Šķiedrvielas ir visu augu, arī zāles un koksnes galvenā sastāvdaļa, kas tievajā zarnā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu ar uzturu uzņemtās šķiedrvielas sašķelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, tomēr uzturā šķiedrvielas ir nepieciešamas, jo tās stimulē zarnu peristaltiku, veicina gremošanas sulu izdali un holesterīna izvadi no organisma un labvēlīgi […]